Nav nejauši, ka izrādei izvēlēts laiks pirms 20 gadiem, jo izrādes veidotājiem tas atmiņā kā īpašs cerību laiks. Valsti tolaik vada harismātiskā Vaira Vīķe-Freiberga. Marija Naumova uzvar Eirovīzijā. Notiek spraigas diskusijas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Uz šī notikumu fona Nacionālais teātris savukārt gatavojas apjomīgai renovācijai.
Lai arī netieši, tomēr visi šie notikumi ietekmē arī dzīvi četriem izrādes galvenajiem varoņiem, kuri strādā teātra garderobē. Visi viņi ir iemīlējušies, un viņu kaislības ir ne mazāk spēcīgākas kā tās, kas risinās uz skatuves.
Kādēļ vēlējušies izrādē atgriezties pie laika pirms 20 gadiem? Lugas autors Klāvs Mellis stāsta: "Izrāde notiek 2002. gadā, kas ir starp 90. gadiem, kas ir pilnīgas jukas, un 2008. gadu, kad nāk finanšu krīze, un viss atkal iet uz leju.
Bet 2002. gads ir tāds mazais mirklis, kurā gan globāli, gan Latvijā cilvēkiem likās, ka varbūt "visi kaut kā dabūsies", bet beigu beigās neviens "nedabūjās".
Un izrāde ir par to, kā laiks iet uz riņķi, visādas cerības ir, tad tās grūst, tad atkal ir un atkal grūst, un laikam tieši tā tam arī jābūt."
"Jā, tas ir tas cerību laiks, kad mēs domājām, ka viss mums virzīsies tikai uz labu, uz augšu," papildina režisore Paula Pļavniece. "Uz to ir interesanti paskatīties no šodienas viedokļa. Ne jau tādā nozīmē, ka ir slikti, ka tā nenotika, bet tādā nozīmē, ka tāda vienkārši ir laika daba."
Izrādes ideja radās no dažādiem krāšņiem stāstiem, kas klīst garderobistu vidē, kā arī vērojuma, ka daudzi teātra profesionāļi savas karjeras sākuši tieši garderobē.
"Man tā vienmēr šķitusi tāda interesanta suga, ja tā drīkst teikt, un jo īpaši tādēļ, ka daudzi mani draugi, kas ir arī teātra kolēģi, ir sākuši savas gaitas tieši garderobē," teic režisore. "Un man likās, ka šis fakts ir nepelnīti atstāts bez ievērības. Tā garderobe un tā sajūta, esot tur."
Dzirdēti arī stāsti, ka garderobē notikušas liktenīgas tikšanās, un tieši par tādām arī stāsta izrāde. Paula Pļavniece turpina: "Beigās mums atklājās, ka ir pat vairāki pāri, kas satikušies garderobē. Tā varētu būt tās vietas maģiskā atmosfēra, kas veicina, ka cilvēki tur ierauga viens otru."
"Jā, jā, kaut kas romantisks tajā visā ir," piebilst Klāvs Mellis.
Garderobista pieredze ir arī vienam no lomu tēlotājiem izrādē – aktierim Matīsam Budovskim, kurš stāsta: "Es studiju laikā strādāju garderobē Jaunajā Rīgas teātrī. Patiesībā jau mēs šajā darbā pavadījām ļoti daudz laika. Es atceros, ka man bija mēneši, kuros bija 26 maiņas, kas nozīmē, ka principā lielāko daļu no mēneša es pavadīju tur. Un, protams, ka darba vidē, kur tu visu laiku esi uz vietas, savstarpējās attiecības rodas, rodas strīdi, mīlestības un kas tik vēl ne."
"Dziļākajā būtībā izrāde ir stāsts par cilvēkiem, kuriem katram ir savas problēmas, prieki un bēdas, un šeit tas viss saskaras vienā šaurā telpā, un visas šīs viņu patiesības, iekšējās sajūtas pēkšņi nāk uz āru un saduras ar citiem cilvēkiem," spriež aktrise Sandija Dovgāne. Izrādē viņas partneri līdzās Matīsam Budovskim ir Elizabete Milta un Ainārs Ančevskis. Žanriski izrāde tiek raksturota kā fatāli romantiska komēdija.
