Austrālijas latviešu teātris par godu savai jubilejai un par godu latviešu sabiedrībai Melburnā veido vēl nebijušu kopīgu projektu ar fondu "Initium" no Rīgas – uzklausīti Austrālijas latviešu dzīvesstāsti un tiek iestudēta izrāde "Dickens Street – The Other", ko savā repertuārā iekļāvis viens no senākajiem Austrālijas neatkarīgajiem teātriem "Theatre Works". Dramaturģiju un režiju veido Baņuta Rubess.
"Es esmu dzimusi Toronto, mani vecāki bija bēgļi, kas man mēģināja iestāstīt, ka es neesmu kanādiete, bet esmu latviete," par savu pieredzi ar izrādes tematiku teic režisore. "Un visi viņu draugi arī bija bēgļi, lai gan nesauca sevi par bēgļiem, bet es to tagad saprotu. Viņi sevi sauca par trimdu.
Vārds trimda ir smags vārds, tas ir, ka tu domā, ka nevari atgriezties, kā varbūt dažiem ukraiņiem pašlaik šķiet – vai tu varēsi atgriezties?"
Savācot 25 stundu garu audiomateriālu, Austrālijas latviešu cilvēkstāstus uzklausījusi pētniece no Latvijas – Ilga Vālodze Ābele, iztaujātot cilvēkus, kas glabā senus stāstus un kas paši pēc Otrā pasaules kara devušies trimdā.
"Tas bija pilnīgi sirreāli un ne līdz galam patīkami – klausīties stāstus par bēgšanu, kas atkal ir kļuvis ārkārtīgi aktuāli mūsu reģionam," atzīst pētniece. "Es runāju ar cilvēkiem, kas citēja to pašu, ko es katru dienu varu lasīt LSM mājaslapā, tie bija stāsti, ko mēs neesam kā cilvēce mācījusies izmainīt – par bumbošanām, slēpšanos pagrabos, par došanos bēgļu gaitās uz pilnīgi nezināmu vietu un dzīves sākšanu no jauna bez atbildes, vai būs iespējams atgriezties un kad tas būs iespējams? Kas mani visvairāk pārsteidza šeit kā cilvēku, kas dzimis jau neatkarīgajā Latvijā, ka Latvija kopš padomju okupācijas ir neatgriezeniski sabojāta tai paaudzei, kas šeit patvērās."
Izrāde top, iedvesmojoties ne tikai no Austrālijas latviešu stāstiem, bet arī no vietas – leģendārā Melburnas Latviešu nama. Tajā tiks iestudēta izrāde par princesi Gundegu un karali Brusubārdu, bet galvenā varone aizbēgs… Bēgļu stāsti savīsies ar mēģinājumu glābt izrādi, skatītāji tiks sadalīti trīs grupās, katrs uzzinās atšķirīgu vēstījumu. Vizuālo ietērpu veido māksliniece Katrīna Neiburga, bet muzikālo – komponists Jēkabs Nīmanis.
"Muzikālās stīgas tika ieskandinātas, balstoties gan priekšstatos, gan viņu laušanā, tur būs gan oriģinālmūzika, gan pieskaršanās tautas mūzikas motīviem, bet viņa tiks transformēta brīžiem pat līdz protesta formām pankroka žanrā," atklāj komponists.
Pirmizrāde gaidāma nākamnedēļ 16. janvārī Melburnas Latviešu namā Austrālijā.
