Mazās formas viencēliena izrāde "Mātes piens" vēsta par mātes un meitas attiecībām, kur savijas bērnības iespaidi un pieaugušo pārdzīvojumi padomju laika Latvijā.
Iestudējums ir ukraiņu izcelsmes aktrises un arī šī dramatizējuma autores Anastasijas Ļovinas monoizrāde. Aktrise Čehova teātrī aizvada jau otro sezonu. Izrādē viņa iejūtas gan mātes, gan meitas lomā.
"Mani vecāki arī ir dzimuši tai laikā, un tagad, atceroties tos laikus, saprotam, ka tas bija smagi. Arī Ukrainā tas bija smagi, kad vēl bija Padomju Savienībā, bet tagad mēs, izdzīvojot to vēsturi, vēlamies doties uz priekšu. Es to vēlos izslimot caur vecāku un vecmāmiņu atmiņām. Mana vecmāmiņa bija drošības noteikumu tehnikas inženiere, un viņai savulaik piedāvāja iestāties partijā. Viņa atteicās un man stāstīja, ka sajuta lielu divkosību tajā. Es jūtu ar viņu saiti joprojām šajā jautājumā. Nebaidīties atteikties, nenodot sevi, savu patiesību," stāsta aktrise.
Izrādē līdzās Anastasijas aktierspēlei ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājas arī Evilena Protektore. Tā ir viņas debija teātrī kā komponistei: "Sākumā mums bija joks, ka es esmu Rietumi, kas visu laika mēģina mazo padomju meitenīti uz nepareizās taciņas nostādīt. Bet pēc tam es pārtapu par atbalsta tēlu, kas palīdz ar mūziku un vienkārši ar savu klātbūtni, jo ik pa laikam gribas redzēt kādu pazīstamu seju, kas tevi atbalsta."
Veidojot mātes un meitas dialogus, izrādē priekšplānā izcelti meitas pārdzīvojumi. Alkas pēc mātes mīlestības, straujā pieaugšana un vēlme pasargāt māti no padomju laiku skarbās ikdienas, ir Anastasijas Ļovinas ļoti smalkjūtīgas sajūtas par Noras Ikstenas "Mātes piena" varonēm.
