Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Pēc ierašanās Abū Dabī – izsekošanas ierīce

Panorāma

Panorāma

Talantam pietrūkst naudas sapņa īstenošanai

Talantīgai akordeonistei pietrūkst naudas sapņa īstenošanai; vai valstij jāpalīdz?

Jaunā akordeoniste Alise Siliņa no Cēsīm ir mūziķe, kuru savu studentu rindās grib redzēt arī Karaliskā Mūzikas akadēmija Londonā. Prestižā augstskola  Alisei piešķīrusi pat 7000 mārciņu lielu stipendiju, taču izmaiņas Latvijas valdības īstenotajā studentu kreditēšanas politikā liedz talantīgajai jaunietei saņemt valsts atbalstu, lai spētu segt ''Brexit'' rezultātā  dubultoto mācību maksu. Kamēr izglītības procesa eksperti norāda, ka valstij būtu jāatbalsta talantīgie un spējīgie jaunieši, Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta organizēšanu studijām ārzemēs uzskata par nelietderīgu līdzekļu tērēšanu.

Īsumā
  • Akordeoniste Alise Siliņa iegūst stipendiju mācībām Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā. 
  • ''Brexit'' rezultātā studijas Lielbritānijā kļuvušas vairāk nekā divas reizes dārgākas.
  • Latvijas valdība pārtraukusi sniegt valsts garantiju kredītiem, lai studētu ārzemēs. 
  • Pasaulē dažāda pieredze supertalantu audzināšanā, pie mums cīnās tikai ģimene un skolotāji. 
  • Eksperti ir pārliecināti, ka spējīgie studenti ar “augstu nospraustu latiņu” jāatbalsta arī Latvijā. 
  • Kamēr nav valsts atbalsta sistēmas, Alises Siliņas vienīgā reālā cerība – privāti ziedotāji. 

Alise un akordeons 

Cēsiniece Alise Siliņa vienmēr bijusi ļoti enerģiska un mērķtiecīga meitene. No 3. klases viņa paralēli parastajai skolai sāka mācīties mūzikas skolā, par savu instrumentu jau kopš pirmās dienas izvēloties akordeonu. Toreiz meitenei iestājeksāmenos skolotāji vairākas reizes pārprasīja, vai tomēr labāk nebūtu izvēlēties flautu, klavieres vai vijoli, bet Alisei viss bija skaidrs: “Es paliku pie sava, jo man mājās bija akordeons un mana mamma arī kādreiz spēlēja, tā ka es jau to biju dzirdējusi un tāpēc arī izvēlējos šo instrumentu.“

Līdz 9. klasei Alise mācījās Cēsu Valsts ģimnāzijā, taču tad izvēles kausi izteikti nosvērās par labu mūzikai, un šobrīd meitene gatavojas gala pārbaudījumiem Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā. Jaunā mūziķe labi apzinās, uz ko ir spējīga un ka ar savu spēli var uzrunāt cilvēku dvēseles. Alise atceras kādu balvu pasniegšanas ceremoniju, kurā bija jāspēlē publikai, kas neizskatījās sevišķi ieinteresēta viņas sniegumā: “Tajā brīdī es domāju – labi, es aiziešu un izdarīšu savu lietu un vispār nefokusēšos uz cilvēkiem, un tad notika kas maģisks. Spēlēju pirmo skaņdarbu un jūtu, ka cilvēki vairs nerunā, viņi sēž mierīgi, viņi klausās. Tad sāku otro skaņdarbu un jūtu, ka pat fotogrāfi vairs nefotografē. Es beidzu spēlēt, speciāli mazliet uzgaidīju, pacēlu acis un redzēju, ka cilvēki ir tādi kā aizmiguši, ka viņi ir citā pasaulē, ka viņi vairs nedomā, viņi ir ieinteresēti. Tajā brīdī sapratu, ka gribu radīt vēl tādus brīžus.“

Alise pietuvojusies mērķim studēt Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā 

Jau vairākus gadus Alise klusībā loloja sapni studēt vienā no prestižākajām pasaules mūzikas augstskolām – Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā.

Akordeona skolotājs Māris Rozenfelds savu skolnieci raksturo kā ļoti mērķtiecīgu, centīgu un muzikālu audzēkni. Viņš atzīst, ka “uz muzikālo kalnu”, ko Alise vēlas sasniegt, ceļi var būt dažādi: “Tikpat labi tas var arī būt ceļš caur Latvijas Mūzikas akadēmiju vai caur jebkuru citu Eiropas mūzikas akadēmiju. Taču skaidrs, ka liela nozīme ir augstskolas prestižam, un pēdējo gadu Londonas Karaliskās akadēmijas absolventi no Latvijas spēlē uz lielām skatuvēm, un tas ir ļoti svarīgi.”

Pērnā gada decembrī Alise Siliņa kārtoja iestājpārbaudījumus prestižajā augstskolā. Viņa veiksmīgi izturēja visas trīs pārbaudījumu kārtas un tika uzņemta skolā, kurā mācījusies arī slavenā akordeoniste Ksenija Sidorova, kas savu studiju laiku Londonā atceras kā labāko dzīvē: “Tā kā akadēmija ir viena no populārākajām visā pasaulē, tur ir ļoti daudz skolotāju, pedagogu no visām pasaules malām. Tur ir vislabākā iespēja apgūt visu, ko tu gribi  uzzināt par mūziku, par mūziķa dzīvi, par mūziķa karjeru. Visu var iemācīties.”

''Brexit'' sāpīgi atsaucas uz studentiem no Eiropas Savienības 

Tomēr Alises teju sasniegtais mērķis studēt Londonā draud pārvērsties ziepju burbulī.

''Brexit'' ir iznīcinājis jau daudzu jauniešu cerības par studijām Lielbritānijā,

kas līdz pat šim gadam bija populārākā studiju vieta tiem, kas bija izlēmuši iegūt izglītību ārvalstīs. No šī gada par studijām Lielbritānijā jāmaksā vairākas reizes augstāka maksa – Alises gadījumā tās ir 24 300 mārciņas gadā.

Ja vēl pērn Eiropas Savienības studenti skaitījās pašmāju studenti un varēja pieteikties studiju kredītam Lielbritānijā, šobrīd tas vairs nav iespējams. Starptautiskās izglītības Baltijas padomes vecākā eksperte Darja Fokina stāsta, ka šis kredīts pilnībā nosedza mācību maksu, un tā bija fantastiska iespēja studentiem iegūt prestižo britu izglītību.

“Protams, universitātes piedāvā ļoti dažādu klāstu ar stipendijām un finansiālo palīdzību, bet diemžēl šīs summas nav pietiekami lielas, lai pilnībā finansētu mācību maksu,” atzīst Fokina.

Karaliskā Mūzikas akadēmija Alisei piešķīrusi stipendiju – 7000 mārciņas. Taču šī nauda Alisei garantē tikai nepilnus 30% procentus no viena gada mācību maksas, un pagaidām jaunajai mūziķei nav izdevies atrast pārējo summu.

“Pēkšņi ir tāda sajūta, ka ir nomesta milzīga siena, kuru gandrīz nav iespējams pārvarēt, un tās iekšējās sajūtas tiešām šos pēdējos mēnešus kopš decembra ir bijušas diezgan žņaudzošas. Es arī esmu meklējusi iespējas un alternatīvas, bet tas nav tas, ko es vēlos.”

Izglītības un zinātnes ministrija jauniešus, kas grib studēt ārvalstīs, vairs neatbalsta

Pirms gada apturēta arī Latvijas valdības programma, kas sniedza valsts garantijas kredītam, kas segtu studiju izmaksas ārvalstīs. Šobrīd kredīti ar valsts garantijām tiek izsniegti tikai mācībām Latvijā akreditētās mācību iestādēs, jo aizdevumu izsniegšanas process modernizēts, bet ārvalstu izglītības iestādes nav pieslēgtas mūsu datu tīklam.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece uzskata, ka “ar izziņām neviens tagad nav gatavs strādāt, sanāk liels administratīvais slogs dēļ tā viena, pieciem vai piecdesmit gadījumiem”.

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra eksperte Rita Kaša gan atzīst, ka, “ir ļoti sērīgi”, ka šobrīd nav nekāda atbalsta no Latvijas puses, ja cilvēks grib doties studēt uz ārzemēm. Pasaulē ir vairākas pieejas studiju finansēšanai ārvalstīs. Ir valstis, kas finansē jauniešus, taču strikti sagaida, ka tie pēc studijām ārzemēs atgriezīsies un kādu noteiktu laika posmu strādās dzimtenē. Ir valstis, kas piedāvā stipendijas un kredīta garantijas, taču atgriešanos nepieprasa. Kaša uzskata, ka valstij būtu “jāatbalsta cilvēki, kas noliek augstu latiņu un to sasniedz. Tie ir jāatbalsta neatkarīgi no jomas. Protams, finansējums nekad nav neierobežots, tāpēc jāpadomā par kritērijiem, kas būtu piemērojami, sniedzot šāda veida atbalstu”.

Ministrijā savu lēmumu neatbalstīt jauniešu centienus studēt ārvalstīs pamato ar statistiku.

“No tiem, kas studē ārzemēs, lielākā daļa arī neatgriežas. Te ir jāsaprot, ja tiek tērēts nodokļu maksātāju finansējums, tad tas tiek koncentrēts uz tiem studentiem, kas šeit pēc tam strādās,” skaidro Laipniece.

Tikmēr Rita Kaša uzskata, ka būtu iracionāli Londonas Karaliskās akadēmijas absolventam likt koncertēt tikai Latvijā, bet tas “nenozīmē, ka nevar izdomāt veidu, lai šie talanti neaizplūst pavisam no Latvijas. Piemēram, paredzēt, ka kaut kādā apjomā jāstrādā ar jauniešiem no Latvijas, jāsadarbojas ar mācībspēkiem konkrētajā mākslu jomā, jo finansējums, kad cilvēks dodas studēt uz ārzemēm, ir tikai viena lieta, ļoti svarīgs ir arī labs padoms“.

Pie mums par supertalantiem cīnās tikai ģimenes un skolotāji

Kamēr jaunieši ar spējām un ambīcijām atduras pret valsts politikas izmaiņu radītiem nepārvaramiem šķēršļiem, viss kļūst atkarīgs tikai no ģimenes iespējām un ziedošanās, kā arī skolotāju pašaizliedzības. Arī Ksenija Sidorova neslēpj, ka viņa no valsts atbalstu nesaņēma un mācīties Londonā ļāva tikai ģimenes upurēšanās: “Man diemžēl nepaveicās ar palīdzību no manas valsts. Es rakstīju, kur vien varēju, bet nedabūju neko. Tomēr es pie tā neapstājos un uz Londonu aizbraucu. Es zinu, ka man bija jāmaksā mazāk, nekā Alisei būs jāmaksā tagad, bet es  savu ceļu izcīnīju, ka tiešām dabūšu šīs studijas. Tomēr maniem vecākiem tiešām no daudz kā bija jāatsakās.” 

Alise Siliņa vēl nav nolaidusi rokas un gatava cīnīties. Pagaidām gan šis process lielas cerības nedod un draugi izveidojuši Alisei ziedojumu vākšanas akciju interneta platformā gogetfunding.com.

“Es esmu ļoti daudz skatījusies un meklējusi gan Lielbritānijas virzienā, gan Latvijas virzienā, un tādu risinājumu atrast ir grūti, protams, ir iespēja un es arī pieteikšos Kultūrkapitāla fondā, bet cik saprotu, tās summas, ko varu iegūt, nenosegtu mācību maksu,” stāsta Alise.

Tikmēr Ksenija Sidorova no sirds cer, ka atradīsies cilvēki, kas jaunajai mūziķei palīdzēs, jo māksla bez mecenātiem nevarot pastāvēt. Pasaules slavu ieguvusī akordeoniste uzskata, ka Alisei par katru cenu jātiek uz Londonu, jo “tās ir tās durvis, kas vienkārši jāatver, ar zobiem jādabū tā vieta un jāieķeras.” 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt