Bubyns, “mazais barabans” jeb mazās bundziņas senāk bijis Latgalē ļoti spēlēts instruments, un vecmeistari īsti nesaprot, kādēļ tas ir uz brīdi ir ticis aizmirsts. Aptuveni pirms 15 gadiem instrumentu no aizmirstības cēlusi Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska, un pagājušajā gadā “bubyns” ietverts arī valsts nemateriālās kultūras mantojumā.
“Spēlmaņus atradu pirms kādiem 17 gadiem, 15-17 gadiem, un pirmais no tiem, ko es satiku, bija Pēteri Verebs Dagdā (..), bet jauniešiem tagad, nu ne tikai jauniešiem, tas tagad ir modes instruments. (..) Kā es saku, ja agrāk folkloras kopā, lai pierādītu, ka tu esi muzikants, visiem rokā bija kokle, tad tagad tas ir bubyns,” norāda Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska.
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte norāda, ka pagājušā gada beigās Nemateriālā kultūras mantojuma padome ierosināja sešas vērtības Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. (..) Viena no tām ir Latgales mazās bundziņas jeb bubyns. (..) Latvijas kultūrvēstures kontekstā mums šo tradīciju ir izdevies noķert aiz tāda smalka diedziņa – ne aiz astes, bet smalka diedziņa, jo ir tikai daži izcilnieki vecākās paaudzes vidū,” skaidro Pujāte.
Bubynu kādreiz gatavoja paši mājās, paņemot graudu sijājamo sietu, noņemot sieta daļu un pārvelkot ar suņa ādu. Šobrīd bubynu gatavo no teļa ādas, un viens no jaunākajiem, mūsdienās izgatavotajiem bubyniem pieder Zanei Dukaļskai – postfolkloras grupas “Rikši” muzikantei, kas arī ietverta nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kā bubyna spēles tradīcijas nesēja. “Šobrīd es cenšos pierādīt to, ka ar mūsdienu tehnoloģijām, nepieciešamo skaņošanu, nepieciešamo enerģiju un jaudu var panākt arī to, ka tas ļoti labi iederas mūsdienu grupā un ļoti labi arī skan, un tas ir principā atdzimis,” saka Dukaļska, kas ikdienā spēlē bubynu postfolkloras grupā “Rikši”.
Šobrīd Latvijā bubyns profesionāli tiekot spēlēts vien postfolkloras grupā “Rikši” un Dukaļskas vadītajā kapelā “Sēļu muižas muzikanti”, tomēr vēlme apgūt instrumentu aug, šobrīd spēles pamatus var apgūt arī pie Zanes, kas nozīmē, ka tradīcija jau ir iesakņojusies jauniešos un noteikti tiks saglabāta.
