To, ka koris ir pieprasīts, apliecina kaut vai fakts, ka VAK "Latvija" pašu organizētā Garīgās mūzikas festivāla laikā tas bija devies koncertēt Vācija, Jaunbrandenburgā. Un tūlīt pēc festivāla noslēguma koncerta atkal dosies uz Vāciju, lai trīs nedēļas būtu Rūras triennāles mākslinieki.
Neaizmirstami ir arī šīs vasaras koncertiespaidi Kanādā un kora līdzdalība XV dziesmu un deju svētkos Kanādā, kas noritēja no 4. līdz 7.jūlijam Toronto. Uz Kanādu koris devās pirmo reizi.
"Mīļš paldies visiem tautiešiem, kas mūs uzaicināja piedalīties Kanādas dziesmu svētkos un speciāli mums izveidoja vienu vakara, kur noīrēja prestižu koncertzāli Toronto un tā bija piepildīta. Zinām, ka uz koncertu speciāli lidoja arī klausītāji no ASV," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" stāsta VAK "Latvija" direktors Māris Ošlejs.
Vēl bijuši koncerti arī Otavā un Elorā.
"Kanādas tūre bija ar stingru nosacījumu, ka jāpiedalās lielajā kopkorī, un mēs braucām ar diviem tērpiem – tautastērpu un koncerttērpu, kas visnotaļ samazināja pārējā kofera apjomu," bilst Ošlejs.
VAK "Latvija" mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais bilst, ka viņam Toronto posms bijis daudz piesātinātāks nekā korim, jo viņš debitējis arī, muzicējot kopā ar Toronto simfonisko orķestri.
"Viens, kas palicis atmiņā, un arī daudziem, ja runājam par Toronto dziesmu svētkiem, tādi dziesmu svētki nav bijuši un nebūs, kas notiek pilnīgā tumsā. Tieši, kad diriģēju Raimonda Tigula "Lec saulīte" piedziedājuma laikā – tinkš, izslēdzās visas gaismas.
Visi tūkstoši skatītāju un tūkstošgalvīgais koris paliek pilnīgā tumsā, bet mēs neapstājāmies. Tā bija mūsu uzvara, ka arī orķestris turpināja spēlēt, kaut elektriskās klavieres atslēdzās. Labi, ka man bija balts krekls mugurā, varēja rokas redzēt," atminas Māris Sirmais.
Korim bijuši arī vairāki ieraksti, kas saistās ar filmu mūziku, jaunākais – filmai "Dvēseļu putenis".
"Filmu mūzika ir vairāk uzrunājoša," vērtē Māris Sirmais. "Lolita Ritmane bija iecerējusi, ka viņas rakstītā mūzikā filmai "Dvēseļu putenis" būs pietiekami daudz atvēlēts arī kora balsīm. Filmas mūzika ir gandrīz stundu gara, un mums bija vairāku dienu sesija Latvijas Radio 1.studijā," stāsta Māris Sirmais.
Koris ir piedalījies arī filmas "Parfīms", BBC miniseriāla "Karš un miers" un filmas "Nameja gredzens" mūzikas ieskaņošanā.
Aktualitāte kora dzīvē ir 22.Garīgās mūzikas festivāls, ko koris aizsāka laikā, kad gribēja šo kolektīvu likvidēt. Kad bija skaidrs, ka kori nelikvidēs, bijusi doma izveidot kaut ko, kas ir pašu.
"Kā jau teicu, mums nav sezonas, bet ir vajadzīgs atskaites punkts, tā izveidojām Garīgās mūzikas festivālu.
Paskatījāmies kalendārā, augusta beigas un septembra sākums bija tukšs laiks. Nav kā šogad, kad ienākt simttūkstošu festivāls ar milzīgu reklāmas budžetu," atminas Ošlejs.
"Garīgās mūzikas festivāls bija svarīgs punkts, lai parādītu šī kora īpašo specifiku, jo koris vēsturiski bija izveidojies, ka viņa galvenais ampluā ir lielās vokāli simfoniskās formās. (..) Koncentrētā veidā parādīt Rīgas un Latvijas viesiem, cik daudz skaistas mūzikas ir rakstīts šādam sastāvam," bilst Sirmais.
Pirmie divi 22.Garīgās mūzikas festivāla koncerti jau izskanējuši. Nākamais būs jau rīt, 20.augustā, Rīgas Domā, kurā skanēs franču mūzikas programma, to diriģēs viesis no Francijas Loiks Pjērs.
Festivāla noslēguma koncertos 23.augustā Liepājā un 24.augustā Rīgas Domā VAK "Latvija" atskaņos franču komponista Morisa Diruflē "Rekviēmu" un Imanta Kalniņa 6.simfoniju.
"Bija liels prieks, ka ienāca prātā ideja par Diruflē, jo tas bija mūsu pirmais kompaktdisks pirms daudziem gadiem, bet šis ieraksts tika veikts ar otro, atvieglināto versiju, kas bija tikai ar ērģelēm un dažiem instrumentiem.
Pieļauju domu, ka pirmo reizi skanēs ar lielo simfonisko orķestri, ar Liepājas Simfonisko orķestri," stāsta Sirmais.
Sirmais ir arī gandarīts, ka var atgriezties pie Imanta Kalniņa mūzikas, atskaņojot viņa 6.simfoniju, kuras pirmatskaņojumā savulaik piedalījies kopā ar kori "Kamēr...".
Tikko būs izskanējis Garīgās mūzikas festivāls, koris dosies uz Vāciju, lai piedalītos Rūras triennālē un atskaņotu G.Ligeti "Rekviēmu". Gatavošanās šim notikumam notiek jau visu gadu, jo uz Rūru koris dosies paplašinātā sastāvā, kopā 70 dziedātāju.
