Komponists Raginskis: Drosmīga mūzika mūsdienās nāk no neakadēmiskās vides

Uz Latvijas Radio pirātu kuģa klāja sarunu festivālā "Lampa" 29. jūnijā norisinājās diskusija „Mūzikai vajag drosmi vai drosmei mūziku?”. Lai arī sarunas gaitā komponists Jēkabs Nīmanis pauda viedokli, ka drosme nav mūzikas interesantākā daļa un heroisms mūzikā nav pamattēma, komponists Edgars Raginskis drosmi mūzikā raksturoja kā spontānu, personīgā iniciatīvā balstītu un opozicionāru parādību. Raginskis saredz, ka drosmīgas idejas mūsdienās mūzikā nāk no neakadēmiskās mūzikas vides.

 

Komponists un mūziķis Jēkabs Nīmanis uz sarunu par mūziku un drosmi aicināja aktieri, režisoru un grupas „Sūdi” dalībnieku Jāni Znotiņu, kurš dalījās ar savu pieredzi grupā, kura izveidota kā eksperiments, un drosmi kāpt uz skatuves, nemākot spēlēt mūzikas instrumentus.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis un Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš runāja par mūzikas valstisko nozīmi, aicinot būt drosmīgiem un koncertprogrammās iekļaujot laikmetīgo mūziku un izceļot no arhīviem aizmirstus komponistu skaņdarbus.

Tikmēr komponists Edgars Raginskis stāstīja par savu pieredzi un iespaidiem, studējot Ķīnā, kā arī pauda skeptisku viedokli par aizmirstu skaņdarbu izcelšanu no arhīviem, jo to estētiskās vērtības varētu būt interesantas šauram klausītāju lokam.

„Drosmīgu ideju paušanu mūsdienās sabiedriskajā telpā šad un tad es saredzu no neakadēmiskās, kaut vai hiphopa mūzikas pārstāvjiem. Starp tiem, tāpat kā citos mūzikas žanros, ir virkne domājošu cilvēku, kuriem rūp gan pilsoniskā stāja, gan dažādas, viņuprāt, netaisnības, kas pastāv mūsu sabiedrībā. Un viņi tās nekautrējas paust,” skaidroja Raginskis.

 „Miera laikā varai drosme mūzikā nav vajadzīga – radoša kā eksperiments. Varai vajag drošu un skaidru pozīciju,” pievēršoties varas un mūzikas mijiedarbības jautājumam, rezumēja Nīmanis. „Drosme ir interesanta mazākām kopienām.”

„Drosme sevī prezumē gana radikālu vai vismaz atšķirīgu ideju paušanu. Riskantumu. Šis riskantums sākas kādās mazākās, neformālākās situācijās un kontekstos,” papildināja Raginskis. „Tam ir spontāna, personīgā iniciatīvā balstīta un opozicionāra sākotne.”

Tomēr diskusijas vadītājs Jēkabs Nīmanis sarunas noslēgumā dalījās ar savu secinājumu, ka mūzikai drosme nav pamatviela.

 „Drosme kā kategorija nav mūzikas būtības interesantākā daļa. Heroisms kā tēma nav mūzikas pamatviela. Tā ir viena no tēmām. Un izpaužas dažādos veidos. Tā ir "šovīga". Par to ir viegli izteikties, jo tas ir "šovīgi",” skaidroja Nīmanis.

„Mūzikas darbības lauks ir daudz interesantāks un plašāks par ceremoniju vai varas pozīciju apstiprināšanu, kurā tu parādi heroismu vai pretošanos kādai varas struktūrai,” diskusiju noslēdza Nīmanis. „Mākslinieciskā līmenī drosme mūzikai nav svarīga.”

„Mākslinieciskā līmenī – varbūt, bet mūzika ir viens no noslēpumainākajiem komunikācijas veidiem,” punktu sarunai pielika Klotiņš. „Tā ir spēcīga valoda.”

Kā iepriekš jau vēstīts, Latvijas Radio sarunu festivālā "Lampa" uz īpaša pirātu kuģa Cēsu pils parka dīķī 28. un 29. jūnijā piedāvā 11 drosmīgas sarunas.

Visas diskusijas no Latvijas Radio kuģa tiešraidē un ierakstā skatāmas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Radio "Facebook" kontos, kā arī lielākā daļa dzirdamas radio NABA ēterā.

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti