Komponiste Santa Bušs jaunu virzienu meklējumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lielajā ģildē šo piektdien valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” atskaņos komponistes Santas Bušs jaundarbu – kamersimfoniju „liminarité”. Komponiste atzīst – lai arī klasiskā žanra spēles noteikumi viņu neuzrunā, kamersimfonijas radīšana viņai esot pētījumu, jaunu virzienu meklējumu laiks.

„Kamersimfonijas žanrs ir specifisks. Kad man to piedāvāja, sapratu, ka šis žanrs nav man raksturīgi un ka nebūs tā lieta, ko es darīšu. Jau no paša sākuma, kad mēģināju pieiet risinājumam no citas puses, kas savā ziņā arī atspoguļojas nosaukumā un  apzīmē būšanu uz sliekšņa, pārejas posmu. Tas ir mans skatījums uz simfonijas žanru,” atzīst komponiste, piebilstot, ka „liminarité” nav veikts klasiskā simfonijas žanrā un arī nepiedāvā absolūti jaunu definīciju.

„Dažādi cilvēki saka, ka kaut kas ļoti specifisks „velkas” cauri maniem darbiem, un es zinu, ka neapzināti to atkārtoju  - noskaņas ziņā, spēles tehniku veidā; vai tas, kā es risinu laika jautājumus, bet šajā darbā mēģināju pakāpties nostāk no sevis un saprast, kas būtu nākamais solis pēc šī darba,” teic Bušs.

Klasisko spēles noteikumu dēļ daudzas lietas komponisti neuzrunājot. Studiju gados viņa bijusi retā no studentiem, kura neuzrakstīja nevienu klasisko žanru, kā programmā paredzēts. Tā vietā Bušs nākusi ar savu pieeju, mēģinājusi paskaidrot vispirms sev un pēc tam pedagogiem, kāpēc tāda izvēle.

Cits komponistes jaundarbs skanēs Cēsu koncertzāles atklāšanā maijā, un tas arī būs orķestra darbs.

„Man pašai tas ir pārsteigums, interesants laiks. Rakstot šo darbu, saprotu, ka nākamais būs, manuprāt, citādāks. Tas būs izvērstāks orķestris, cits konteksts. Šis man ir pētījumu laiks, kā es risinu šo dažādo sastāvu un apjomu, kas līdz ar orķestri nāk. Kā pāriet no tā, ka man vairāk interesē niansēti individuāli skaņas avoti, kā to risināt kompaktā lielā formā,” skaidro komponiste.

Topošajam darbam jau esot skices, bet radošais process komponistei esot specifisks: „Pārsvarā ilgstošākais process ir strādāt pie skicēm un shēmām, nošu pierakstīšana ir pēdējā. Kamēr man nav galvā viss skaidrs, neķeros pie nošu lapas. Līdz tam man vēl daudz kas jāsaplāno.”

Kā iepriekš vēstīts, Lielajā ģildē 28. martā kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncertā skanēs latviešu komponistu - Riharda Zaļupes un Santas Bušs - jaundarbi, kā arī poļu laikmetīgās mūzikas komponista Vitolda Lutoslavska “Prelūdija un fūga”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti