Dzejnieces Aleksandras Lines sadarbības partneri jaunajā ierakstā ir mūziķi Edgars Cīrulis un Alberts Reinholds Ostegods. Dzeja albumā skan latviešu, krievu un angļu valodā, un kopumā tas ir stāsts par dzīvi visplašākajā tās spektrā, bet ar skatu gaismas virzienā.
Latvijā runāta dzeja, kas saspēlējas ar mūzikas improvizācijām, nav pārāk bieža parādība, bet nu jau piecus gadus to iedzīvina projekts “Klausies”. Citviet pasaulē šis žanrs ir daudzkārt populārāks. Kā vēsturisku atsauci dzejniece Aleksandra Line min pagājušā gadsimta 50. gadus Ņujorkā, kad tā saucamās “bītņiku” kustības dzejnieki iedvesmu smēlās no Ņujorkas džeza klubu aizrautīgajiem mūziķiem. 60. gados jau gluži ierasta parādība bija dzejnieku lasījumi, kas savijās kopā ar džeza mūziķu improvizācijām, ko arī ierakstīja un izdeva skaņuplatēs.
Tieši vinila platē līdzās digitālajai versijai fiksēts arī projekta “Klausies” jaunais albums “9”. Aleksandra Line tajā lasa savu dzeju latviešu, krievu un angļu valodā, ar ko saspēlējas Edgara Cīruļa un Alberta Reinholda Ostegoda muzikālās improvizācijas.
Ja pirmā albuma nosaukums “17” bija atsauce uz dzejoli “17 sekundes līdz maijam”, vēstot par pavasara gaidām, tad otrā albuma nosaukums “9” ataino dzejoļu skaitu, kas Aleksandrai Linei tapa, iedvesmojoties tieši no pianista un komponista Edgara Cīruļa muzicēšanas.
Laba mūzika vienmēr bijis spēcīgs impulss viņas dzejai, un dažkārt viņa mēdz to pierakstīt jau koncerta laikā.
Dzejniece stāsta: “Mēs vienā brīdī pirms dažiem gadiem sapratām, ka tieši Edgara koncertos es rakstu vienmēr. Tāpēc viņam pirmajam prātā ienāca tāda doma. Tā kā viņam patīk skaitlis “9”, tad viņš ierosināja, ka tad, kad tie mani stāsti, kas ir tapuši viņa koncertos, būs deviņi, tad mēs ejam un rakstām kopā albumu. Un tā arī ir, ka katrs no šiem stāstiem ir viņa mūzikas iedvesmots.”
Trešais ieraksta dalībnieks ir Edgara Cīruļa kādreizējais studiju biedrs Dānijā, dāņu kontrabasists un komponists Alberts Reinholds Ostegods.
Albuma ieraksts tapa koncertzālē “Latvija” pagājušā gada augustā, laikā starp pirmo un otro pandēmijas vilni. Gan tas, ka zālē drīkstēja būt nedaudz klātienes klausītāju, gan tas, ka albumu ierakstīja analogi, – padarīja visu par daudz īpašāku notikumu, nevis parastu ieraksta procesu.
Aleksandra Line stāsta: “Tas viss bija ierakstīts analogi. Tā, kā to darīja pirms gadu desmitiem. Tas viss tiešām bija uz vietas tapināts, tāpēc tas prasīja arī ļoti lielu sagatavošanos no mūsu puses. Mums bija jādod ārā liela enerģija, zinot, ka šoreiz to nevarēs pēc tam tehniski apstrādāt, pamainīt taktis vai pārspēlēt. Tur ir tikai tas, ko mēs tur izdarījām uz vietas.
Un, starp citu, liela daļa no plates ir ierakstīta ar klausītājiem zālē, kuri nedrīkstēja ieklepoties lieku reizi un kuru elpas varbūt ir dzirdamas ierakstā. Un tā, man liekas, vēl ir pievienotā vērtība.”
Albums runā par dzīvi visā tās krāsu un noskaņu spektrā, bet dominējošā intonācija tomēr ir gaiša un dzīvi apliecinoša. Tajā izskan arī mīlestības apliecinājums mūzikai kā drošam patvērumam arī vissarežģītākajās dzīves situācijās. Interesanta šķautne ir triju valodu izmantojums.
Aleksandra Line skaidro: “Es vienkārši ikdienā lietoju visas trīs valodas. Dzeja man “nāk” visās trijās. Katrai valodai ir sava melodija, kas man arī šķiet diezgan interesanti. Un var dzirdēt, ka mūziķi arī mūziku veido pēc kaut kādām katrai valodai atbilstošām vadlīnijām. Pats albums ir par katru no mums, par mūsu meklējumiem. Tā kā mani pašu ļoti iedvesmo mūzika, kas ir mans lielākais dzinējspēks, tad mani meklējumi ir noteikti caur mūziku nākuši. Man dzīvē personiski vienmēr tā ir bijis, – kad vairs nav pie kā pieķerties, tad es glābjos mūzikā. Katrs no albuma stāstiem ir atšķirīgs. Bet visi kopā
tie ir par cilvēku, kurš mēģina nevis pielāgoties videi un visumam sev apkārt, bet izveidot to tādu, kādā viņš gribētu dzīvot tālāk.”
Izdevniecība “Jersika Records” dzejas un improvizētās mūzikas projekta “Klausies” albumu “9” klajā laidīs 14. maijā, un tas būs pieejams digitālajā un vinila plates formātā.
