Ustada ģimenē sārodu spēlē jau septītajā paaudzē. Indijā joprojām tiek uzturētas tradīcijas par profesijas un sabiedrības stāvokļa pēctecību.
“Katram bērnam, kurš dzimis mūziķa ģimenē ir pievienotā vērtība. Tas, protams, nav garants viņu izcilībai, jo ikvienam ir iespējas kļūt par slavenu un lielisku mūziķi,” saka Ustads Amdžads Ali Hāns.
“Es domāju, ka paši veidojam savu likteni. Mēs esam laimīgi, ka piedzimām šajā ģimenē, bet tas nozīmē arī lielu atbildību, jo prasības ir ļoti augstas, iespējas tiek dotas lielas, bet rezultātu sasniegt ir ļoti grūti,” stāsta Ustada vecākais dēls Amāns Ali Hāns.
Ustadu dēvē par izcilāko divdesmitā gadsimta sārodistu. Pirmo koncertu viņš sniedza sešu gadu vecumā, bet patlaban uzstājās pasaules slavenākajās koncertzālēs. Ar Latviju dižo mūziķi daudzu gadu garumā saista draudzība ar Sergeju Ancupovu, kurš ir Ustada skolnieks, Indijas mūzikas skolas “Sarasvati” dibinātājs Rīgā.
“Cilvēki, kuri nav saistīti ar mūziku, nav dzīves piepildīti. Mūzika ir Dieva dāvana, līdzīgi kā puķes, gaiss, ūdens, krāsas. Ārsti mūziku izmanto terapijā. Tās ir zāles prātam, garam un ķermenim. Ir cilvēki, kas mūziku klausās fonā, veicot kādu darbību, bet, ja grib efektu, mūzika jāklausās, pilnībā koncentrējot savu uzmanību,” uzskata Ustads Amdžads Ali Hāns.
Indijā Maestro sāroda radītās skaņas bieži salīdzina ar neskaitāmu dārgakmeņu mirdzumu. Dalailama par viņu ir teicis “Amdžads Ali Hāns ar savu mūziku nes pasaulei cilvēciskā gara dziļumu, sirds siltumu un kalpošanas apziņu”.
