Festivālu «Liepājas vasara» atklās LSO un Elīna Endzele

Ar Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) un sitaminstrumentālistes Elīnas Endzeles koncertu „Ritma simfonija” 20.jūnijā pulksten 19.00 Liepājas Latviešu biedrības namā tiks atklāts ikgadējais klasiskās mūzikas festivāls „Liepājas vasara”.

LSO Atvara Lakstīgalas vadībā un Elīna Endzele atskaņos Riharda Dubras koncertu marimbai un stīgu orķestrim „Mūžīgās ilgošanās gaisma”. Komponists to savulaik rakstījis bulgāru izcelsmes angļu sitaminstrumentālistei Danielai Gaņevai, kas 2000.gadā koncertu pirmatskaņoja kopā ar Rīgas kamermūziķiem.

„Šis Riharda Dubras koncerts ir īsti enģeliska mūzika – tīras melodijas un harmonijas, kas, tā vien šķiet, dziļi attīra dvēseli. Skaņdarba meditatīvā noskaņa mijas ar kliedzošu enerģiju,” stāsta Elīna Endzele. „No izpildītāja viedokļa varu teikt, ka spēlējot nereti ir sajūta, ka nodarbojies ar jogu pie mūzikas instrumenta – brīžiem skaņu partitūra pieprasa neērtas pozīcijas, ilgi izturētas, vienveidīgas pozas un galu galā lielu izturību.”

Festivāla atklāšanas koncerts ir turpinājums LSO šogad aizsāktajam ciklam „Dzintara skaņas zvaigznājs” ar spožākajiem mūziķiem no paša orķestra vidus. Elīna Endzele ir LSO sitaminstrumentu grupas koncertmeistare. Pēc viņas dalības starptautiskajā timpānistu konkursā Parīzē 2008.gadā izcilais amerikāņu sitaminstrumentālists Džonatans Hāss intervijā mūzikas kritiķei Inesei Lūsiņai par Elīnu ir teicis: "Viņa spēlē graciozi, pārliecinoši un muzikāli visaugstākajā līmenī, un viņas muzicēšanas stils ir tikpat spilgti neatkārtojams kā viņa pati. Iedama pasaulslavenās Evelīnas Glenijas pēdās, kura pirmā pierādīja, ka arī sieviete var būt izcila, spoža sitaminstrumentāliste, Elīna spilgti pārstāv nākamo paaudzi, kas iegājusi pasaules apritē pa Glenijas atvērtajām durvīm".

Festivāla atklāšanas koncertā orķestra izpildījumā skanēs arī Fēliksa Mendelszona-Bartoldi uvertīra Viljama Šekspīra lugai „Sapnis vasaras naktī”, ko komponists radījis vien 17 gadu vecumā un divi ļoti izteiksmīgi Ludviga van Bēthovena skaņdarbi. Uvertīru „Egmonts” L.van Bēthovens ir rakstījis Johana Volfganga fon Gētes lugai ar tādu pašu nosaukumu; tas ir dramatisks stāsts par kādu 16.gadsimta holandiešu augstmaņa drosmīgo dzīvi. Savukārt 15 minūšu īso „Velingtona uzvaru”, dažviet sauktu par „Kaujas simfoniju” Bēthovens sarakstīja, lai atzīmētu Velingtonas hercoga uzvaru pār Napoleona Bonaparta brāli Džozefu 1813.gadā kaujā pie Vitorijas, Spānijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti