Eksperti: Mūzika kļuvusi par patēriņa preci, kurā neieklausās

20.gadsimta 80. gadu beigās rokmūziku varēja dēvēt par maigo varu, taču šodienas mūzika ir kļuvusi par patēriņa preci, kas netraucē un neizaicina, Latvijas Televīzijas raidījumā “Patiesības stunda” atzina mūzikas apskatnieks Sandris Vanzovičs un kādreizējais rokmūzikas raidījuma “Saknes” vadītājs Ivars Godmanis.

 

“Pēdējā laikā vidējais patērātājs rīkojas ar mūziku kā ar gaļu gastronomā – uz datora ekrāna tās ir virknēm, bet to neklausās, līdz ar to mazinās arī tās ietekmes procents,” sacīja Vanzovičs.

Arī Godmanis secināja, ka mūsdienu cilvēki kapitālisma radītā stresa ietekmē vairs neiedziļinās mūzikā. Šodienas mūzikas uzdevums ir netraucēt, tādēļ 95% no tā, ko var dzirdēt publiskajā telpā, ir noskaņu melodijas.

Turpretī, atceroties laiku neilgi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, abi eksperti bija vienisprātis, ka tolaik rokmūzika personificēja cilvēku cīņu par personīgo brīvību. Turklāt ne tikai padomju bloka valstīs, bet arī ASV, Lielbritānijā un citās konservatīvajās Rietumeiropas zemēs.

“Tā nebija tikai vienas valsts sistēmas sagrūšana, bet gan daudz plašāks process – vispirms jau rokmūzika atbrīvoja cilvēkus pašā Rietumeiropā un tikai tad, protams, pārgāja uz Austrumbloku,” pauda Godmanis.

Padomju Savienība, pret kuras politisko iekārtu vērsās tā laika rokmūzika, cenšoties izkarot rīcības brīvību, nepieļāva pat nelielas izpausmes formas, kas nesaskanēja ar esošo iekārtu.

“Sociālās aktivitātes ir brīvība, un rokmūzika bija viena no tām,” piebilda Vanzovičs.

Godmanis tāpat paskaidroja, ka par mūzikas robežšķautni, kas nodala ar politiku nesaistītu mūziku no tādas, kuras tekstos dominēja sociāli aktuālas tēmas, kļuva Boba Dilana daiļrade. Lai gan jau pirms viņa vairāki mūziķi bija aizskāruši pieminētās tēmas, taču tieši Dilans tās izvērsa plašākā mērogā.

Savukārt par politisko tēmu aktualizēšanos latviešu rokmūzikā, pēc Godmaņa domām, var runāt tajā brīdī, kad parādījās Imanta Kalniņa mūzika ar Māra Čaklā tekstiem. Tieši šī iemesla dēļ no šodienas skatupunkta ir nekorekti saskatīt politiskus motīvus tālaika ar rokmūziku saistītajās nekārtībās, piemēram, vilciena grautiņā, ko 1985.gada 6.jūlijā pēc grupas «Pērkons» uzstāšanās Ogres estrādē sarīkoja grupas fani.

Vēstīts, ka no 14. līdz 16. augustam Cēsīs norisināsies pirmais Rokfilmu festivāls Latvijā. Atklājot festivālu ar Igora Lingas jaunāko filmu "Savējie sapratīs!" par Latvijas rokmūzikas vēsturi, apmeklētāji trīs dienu garumā tiks aicināti vērot jaunākās un klasiskās filmas par rokmūziku, kā arī pašu rokmūziķu veidotu kino.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti