Emīla Dārziņa Mūzikas skolā pulcējušies jaunie mūziķi, lai gatavotos nākamās dienas koncertam Dzintaru koncertzālē. Daniils Bulajevs kopā ar paša veidoto kamerorķestri izraudzījies vienā vakarā klausītājiem sniegt iespēju dzirdēt trīs laikmetu komponistu darbus, kuros apspēlē tematu gadalaiki. Izskanēs plašāk zināmie Vivaldi "Gadalaiki", tango ritmi Pjacollas "Četros Buenosairesas gadalaikos", kā arī retāk dzirdēta Čaikovska "Gadalaiku" aranžija.
"Pirmo reizi mēs spēlēsim Čaikovska pārlikumu," atklāj vijolnieks, kamerorķestra "Davinspiro Camerata" koncertmeistars Andrejs Jegorovs. "Tas tad tagad laikam mums ir visinteresantākais skaņdarbs un visgrūtākais, tāpēc, ka pārlikumus vienmēr ir grūti spēlēt. Izaicina gan tehniskās grūtības, gan muzikālās, gan tas, ka tomēr tas ir pārlikums no klavierēm. Nospēlēt tā, lai izklausītos tiešām pēc oriģināla, tas laikam visgrūtākais."
"Var fantastiski saklausīt, kā katrs komponists redz katru mēnesi, katru gadalaiku. Cik ļoti atšķiras katram komponistam tās domas, ko viņš redz savā mūzikā. Protams, ka tas arī ir atkarīgs no dažādiem laikmetiem, jo Vivaldi ir baroks, Čaikovskis – romantisms, un Pjacolla mums ir vispār ne klasiskā, bet akadēmiskā mūzika no 20. gadsimta," skaidro vijolnieks Daniils Bulajevs. "Tas arī ir tāpēc, lai cilvēki neaizmirstu, ka cikls "Gadalaiki" ir ne tikai Vivaldi, ka ir arī Pjacolla, kurš ļoti patīk publikai. Arī Čaikovskim ir fantastiskā mūzika."
Tāpat būs iespēja dzirdēt Vivaldi skaņdarbu divām vijolēm, kur solistu lomā būs Daniils Bulajevs un Andrejs Jegorovs.
"Tas būs jautrs skaņdarbs, Vivaldi 20 variācijas!" teic Andrejs Jegorovs. "Es domāju, būs jautri un būs daudz improvizācijas uz skatuves. Tādus skaņdarbus vienmēr interesanti pašam spēlēt tieši uz skatuves. Pat mēģinājumos varbūt puse no tā vai nu nesanāks, vai mēs spēlēsim savādāk, vai nu vēl kaut kas… bet uz skatuves tas īstais brīdis, kad mēs varētu to atskaņot."
Kopā ar kamerorķestri uz skatuves kāps arī klavesīniste Ieva Saliete un pieredzes bagātais kontrabasists Grigorijs Kovaļevskis. Mūziķi atzīst, ka saspēle ar pieredzējušākiem kolēģiem ir iespēja attīstīties gan ansamblim, gan sniegt jaunības degsmi pieredzes bagātajiem.
"Protams, es domāju, mūsu orķestris lēnām cenšas tiekties pēc tā profesionālā līmeņa, ko citi konkurenti uzstāda. Es domāju, pamazām mums tas izdodas kopā ar pieredzējušiem māksliniekiem, kuri palīdz mums arī īstenot šo līmeni," spriež čelliste Katrīna Anna Rando.
"Kad kolektīvs saprot, ka viņiem pievienojas vēl kaut kāds vecāks un profesionālāks, tieši jau vārda ziņā, mūziķis, ka tas iedod kaut kādu ne tieši spiedienu, bet kaut kādu to enerģiju, ka mums jāturas viņiem līdzi," norāda Daniils Bulajevs. "Nedrīkst būt starpības uz skatuves, ka mēs esam jaunie, bet tie ir jau lielie, lielie mūziķi."
