Ģertrūdes ielas teātrī notiks eksperimentālās mūzikas festivāls četros cēlienos

16. septembrī pulksten 18.00 Ģertrūdes ielas teātrī viena vakara festivālā uzstāsies starptautiska eksperimentālās mūzikas komponistu apvienība "Music & the Wende, now". Svinot draudzību un novērtējot dažādību, mākslinieki koncertā atskaņos viens otra skaņdarbus akustiskajiem instrumentiem, kā arī elektroakustiskās mūzikas kompozīcijas, informēja teātra pārstāvji.

"Music & the Wende, now" ir daudzšķautņains kolektīvs projekts, kas tapis, sastopoties komponistiem un skaņu māksliniekiem no ASV, Beļģijas, Francijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes un Vācijas. Kolektīva kopīgā ceļa pirmie soļi tiek sperti Latvijā un noslēdzas ar koncertu četros cēlienos Ģertrūdes ielas teātrī.

Vakaru ievadīs Maikla Vintera (Michael Winter) skaņdarbs balsij, elektronikai un gaismām. Otrais cēliens būs veltīts daudzkanālu elektroniskās mūzikas kompozīcijām vairākiem skaļruņiem, bet trešajā cēlienā tiks atskaņoti skaņdarbi akustiskajiem instrumentiem. Koncerta noslēgumā gaidāms mīlas vēstulē balstīts skaņdarbs balsij, ģitārai un elektronikai. Klausītāji aicināti pievienoties uz jebkuru no cēlieniem vai arī baudīt vakara programmu visā tās garumā.

Koncerts Ģertrūdes ielas teātrī noslēgs kolektīva "Music & the Wende, now" nedēļu ilgo viesošanos Latvijā. "Satikšanās Rīgā ir būtiska, lai mācītos par un sadarbotos ar vietējām radošajām kopienām. Ar koncertiem, lekcijām un radošajām darbnīcām cenšamies šķērsot barjeras, kas joprojām šķir Austrumeiropas un Rietumeiropas mākslas un mūzikas pasaules, turklāt projekta ietvaros strādājam arī pie rakstu krājuma, kas atspoguļos kopā piedzīvoto," atklāj kolektīva pārstāvji.

Par māksliniekiem

Līza Hirša (Igaunija) – komponiste, skaņu māksliniece, pedagoģe. Hiršas mūziku raksturo smalka skaņas tembra izjūta, mikrotonalitātes lietojums, kā arī pētniecībā balstīta pieeja kompozīcijai. Viņa tiecas paplašināt klausīšanās tehniku apvāršņus un izteikt mūzikā rodamo koncentrēšanās spēku.

Lūsija Nezri (Francija/Nīderlande) – komponiste, skaņu māksliniece. Nezri darbi sasaista dažādus kontekstus un disciplīnas – mūzikas kompozīciju, skaņošanas teoriju, datorzinātnes un reizēm arī horeogrāfiju. Savā mūzikā Nezri apvieno algoritmiskas, varbūtībās balstītas kompozīcijas tehnikas, atvērtas partitūras, kā arī rūpes par harmoniju.

Andrejs Poikāns (Latvija/Nīderlande) – skaņu un jauno mediju mākslinieks. Poikāns izmanto jauno mediju tehnikas, lai eksperimentētu ar spekulatīvu programmatūras mākslu, digitālo grafiku, skaņu instalācijām, elektroakustisko mūziku un skaņas performancēm. Poikāna pētījumi ietver subjektivitātes, valodas un mediju arheoloģijas laukus.

Marija Rasa Kudabaitė (Lietuva/Beļģija) – mūziķe, skaņu māksliniece, komponiste. Savā radošajā praksē Marija pēta skaņas telpiskumu, tekstūru un trauslumu. Savā jaunākajā akusmātisko darbu sērijā daudzskaļruņu skaņu sistēmām Kudabaitė veido iedomātas skaņu ainavas, mikromontāžas tehnikā vērīgi apvienojot delikātus trokšņus, elektroniskas skaņas, kā arī klusu apkārtņu lauka ierakstus.

Edgars Rubenis (Latvija) – ģitārists, komponists. Pašreiz topošajā triloģijā "Pains And Boogies", spēlējot "finger-picking" tehnikā, Rubenis nododas tērauda stīgu ģitārspēles tradīciju vitalitātei. Strādājot ar agrīnā blūza un regtaima formām, viņš raksta šķietami senu, bet pilnībā jaunu mūziku, kura, lai arī godina šo mūzikas stilu dižos aizsācējus, uzdrošinās patvaļīgi atkāpties no tradicionāli ierastā.

Ernests Vilsons (Latvija) – komponists, pedagogs. Vilsons raksta mūziku gan akustiskajiem instrumentiem, gan elektronikai. Māca klasisko harmoniju, domā un reizēm raksta par skaņu un mūziku.

Maikls Vinters (ASV/Vācija) – komponists, skaņu mākslinieks. Vintera radošā prakse ir daudzpusīga. Tā ietver mūziku, kas rakstīta gan digitāliem, gan akustiskiem instrumentiem, skaņu instalācijas, kā arī kinētiskas skulptūras. Gandrīz ikkatrs Vintera darbs pēta kādu vienkāršu procesu un nereti reflektē par kādu no viņa daudzajām interesēm – fenomenoloģiju, matemātiku, epistemoloģiju, algoritmisko informācijas teoriju vai zinātnes vēsturi.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti