Pirmā "Saldus saule" notika 1987. gadā, bet ideja par festivālu atnāca gadu vēlāk. Ar saviem pacēlumiem un kritumiem festivāls ir nostiprinājis savu vārdu un savu auditoriju Latvijas festivālu vasarā, dodot iespēju pakavēties lokālā sentimentā, gan iepazīties ar jaunām skaņām.
Ja par lokālo patriotismu, tad festivāla pirmajā vakarā publika nepārprotami visvairāk gaidīja liepājnieku Ivo Fominu ar grupu. Viņa mūzika ir sentimentālas, smeldzīgas un romantiskas klasiskā roka balādes un himnas, kas spēlē klausītāju dvēseles stīgas, jo īpaši kulminējot dziesmā "Putni bez spārniem". Tieši Ivo Fomins bija piektdienas vakara galvenais mākslinieks.
Piektdienas programmā bija arī "Lapsene" – Arta Dvarionas kolektīvs, kas izpildīja gan jaunā albuma dziesmas, gan "R.A.P." hitus. Īpašs prieks par "Lūzerblūzu", kura autori ir Zigmars Liepiņš un Māris Melgalvs, un tā bija "R.A.P." debijas albuma bonuss. "The Sound Poets" programmu ievibrēja indī roka/popa noskaņā, savukārt "Oranžās brīvdienas" repertuārā dārdēja roks, ska mūzika un panks. Stilistiskā daudzveidība ir viens no "Saldus saules" programmas jaunumiem, jo agrāk festivāla programmā tomēr vairāk bija "hard" jeb smagais roks. Paralēli rokmūzikas programmai bija arī "silent disco", bet nakti varēja noslēgt ar zaļumballes cienīgām dejām grupas "Noslēpums" izpildījumā.
Jaunā paaudze jāaudzina ne vien ar pašmāju roka ABC, bet arī dodot iespēju pašiem kāpt uz skatuves un parādīt savu veikumu – tā lielākā izaugsme notiek auditorijas priekšā. Šajā gadā "Saldus saulē" uzstājās "Garu pagrabs", Kristiāna Millere, Keitija Bārbale, kā arī sestdienas dienā bija bērnu koncerts "Saldus saulīte".
Festivāla otrā vakara aktuālākā grupa bija "Sudden Lights", kuri šobrīd ir savas koncertdarbības aktīvā posmā, un izaugsmi varēja dzirdēt, redzēt un sajust. Uzstāšanās bija pārdomāta scenogrāfiski, gan ar gaismām, gan kustībām radot dinamikas attīstību. Atsevišķiem numuriem plānojot īpašu pieeju, tajā skaitā "Aijā" tika izpildīts akustiskā versijā, visiem mūziķiem spēlējot vienu ģitāru.
"Sudden Lights" bija uzticēta arī Saldus himnas "Saldus saules" dziedāšana, un viņi to paveica godam. Dziesmas otrajā pantiņā tika atskaņota arī Aivara Brīzes balss, un ģitārists Kārlis Matīss Zitmanis aizrautīgi savā versijā nospēlēja solo, kas ir pierasts Ainara Virgas izpildījumā. Tas atsauca atmiņā faktu, ka reiz Ērikam Ķiģelim par godu bija ierakstīta izlase "Rudens vēju muzikants", kur viņa dziesmas iedziedājuši Māris Žigats, Ingus Ulmanis, Gunārs Kalniņš un citi mūziķi.
Uz skatuves kāpa arī grupa "The Hobos Club", kura sastāvā "The Hobos" labākās dziesmas spēlē un arī dzied Egons Kronbergs, Mārtiņš Burkevics un Vilnis Krieviņš, trešo mikrofonu simboliski atstājot brīvu. Ūdrīša klātbūtne bija jūtama. Atceros, ka tieši "Saldus saulē" divtūkstošo gadu sākumā pirmo reizi dzirdēju "The Hobos", kuru karjera tik tikko bija uzņēmusi apgriezienus. Tieši šādi klausītāju atmiņu uzplaiksnījumi jeb nostalģija ļauj dziesmām skanēt pāri laikam.
Sestdienas programmā bija rokgrupas, kas fiksējušas sociālpolitiskas norises gan poētiski, gan tiešā tekstā. Vakara ievadā uz skatuves kāpa "Dzeltenie pastnieki", kuru dziesmas ir kā mazas glezniņas, attēlojot cilvēka dzīves ainiņas gan konkrēti atpazīstamas, gan starp rindām lasāmas. Pēc pusnakts dārdēja "Pērkons" ar savām pāri laikiem aktuālajām dziesmām. Tās šoreiz skanēja jo īpaši roķīgi un Ieva Akuratere "headbangoja" jeb izkratīja galvu metālistu manierē.
Ar sociālipolitiskām dziesmām sestdienas naktī publiku iekustināja "Inokentijs Mārpls". Vakara dziļumā uz skatuves kāpa "Līvi" ar Ainaru Virgu un Guntaru Mucenieku no grupas sākotnējā sastāva, ar Jāni Buķeli kā vokālistu un jauniem sastāva dalībniekiem. Programmā "Līvu" zelta dziesmas no visiem grupas pastāvēšanas laika posmiem, lai publika varētu izdziedāties.
Festivāls "Saldus saule" rosināja aizdomāties, cik ļoti mūzikas piedzīvojumu maina vide jeb lokālais kolorīts.
Pavisam iespējams, konkrētais izpildītājs nebūs tavā vai manā skaņu celiņā, bet, nonākot īstajā laikā un vietā, šī mūzika būs visatbilstošākā. Festivāls parādīja arī to, cik svarīgi ir tradīcijai transformēties līdzi laikam – piemēram, tika piedāvāta īpaša VIP zona, bija nopērkami T krekli ar festivāla logo. Festivāla biļetes cena un arī programma bija demokrātiska, šādi kopējai latviešu mūzikas apritei pienesot jaunus klausītājus, kas ne vienmēr ir tie aktīvākie jaunas mūzikas iepazīšanā.
Vēl šajā vasarā iespējams izbaudīt arī citus mazos rokfestivālus, kas, tavu joku, notiek vienā nedēļas nogalē: 18. un 19. augustā Kazdangas pagastā klausītājus aicina festivāls "Bandava". 19. augustā Rūjienas skanēs festivāls "Vērte", bet Smārdē pirmo reizi norisināsies rokfestivāls "Roka nemieri".
