Kultūras ziņas

Nopietns pagrieziens mākslas izglītības jomā

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

«Laimes lācis» studentu ilustrācijās

«Sūnu ciema zēnu» 80. gadskārtā Laimes lācis atdzīvojas studentu ilustrācijās

Pašizolācijas laiks Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem  un absolventiem sagādāja jaunus pārbaudījumus, jo bija jāstrādā mājās. Tas pavēra ceļu dažādiem eksperimentiem un fantāzijām, arī par Laimes lāci. Tieši tā nosaukta jauno ilustratoru izstāde, kas no 16. jūnija aplūkojama Andreja Upīša memoriālajā muzejā un kas veltīta rakstnieka stāsta “Sūnu ciema zēni” 80. gadskārtai.

Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem Covid-19 krīzes pašizolēšanās laiks lika meklēt jaunus tehniskus paņēmienus, strādājot ārpus augstskolas telpām, un arī gatavošanās Andreja Upīša muzejam apsolītajai rakstnieka stāsta “Sūnu ciema zēni” jubilejai veltītajai ilustrāciju izstādei “Laimes lācis” izvērtās citādāka, nekā iecerēts.

“Stāstam “Sūnu ciema zēni” šogad ir 80, pats Laimes lācis ir nedaudz senāks, 1923. gadā Upītis uzrakstīja lugu “Laimes lācis”, kas tika iestudēta Nacionālajā teātrī un izdota grāmatiņā. Bet Laimes lācis savu patieso piedzimšanu un atdzimšanu piedzīvo 1940. gadā, kad Andrejs Upītis uzrakstīja stāstu “Sūnu ciema zēni” un, raugi, ir pagājuši jau 80 gadi,” skaidro Andreja Upīša memoriālā muzeja vadītāja Ilze Puķe. “Laimīgs bijis ne tikai stāsta, bet Laimes lāča liktenis, jo, gadiem ejot,

Laimes lācis ir folklorizējies un kļuvis par sugas vārdu, ko piemin visi, sākot no sētnieka līdz pētniekam un beidzot ar Saeimas deputātiem, un tā gadi rit, un mēs joprojām meklējam Laimes lāci, aizmirstot Upīša pamatdomu, ka Laimes lācis mīt katrā no mums pašiem.”

Andreja Upīša stāstā iekodēto atziņu, ka Laimes lācis mīt katrā pašā, jaunie mākslinieki attēlo ar mūsdienu cilvēka skatījumu – dažādās tehnikās īstenotās ilustrācijas vēsta par atšķirīgām šī tēla variācijām un izpratni, cenšoties atklāt savu personisko ilustratora rokrakstu un stilu.

“Es centos vairāk interpretēt šo domu savā darbā tādējādi, ka, ņemot vērā šo situāciju, kas bija saistībā ar Covid un karantīnu, es vairāk centos apzināties par to un tiem cilvēkiem, kas man tiešām nes laimi, kas ir manas dārgās sievietes, kas ir līdzās: mamma, vecāmāte un mana draudzene, kas man vienmēr ir palīdzējušas un palīdz šajā laikā,” stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas students Ričards Znutiņš-Znutāns.

“Mana tehnika atšķiras no visām pārējām, jo es ņēmu vistradicionālāko, kas ir digitālā, viss darbs sākotnēji tapis ar zīmuli kā skice, bet pēc tam tika pārnests digitālajā sfērā, kas tika zīmēts ar planšeti.”

Latvijas Mākslas akadēmijas studente Elīna Skrapce ārkārtējās situācijas laiku pavadījusi Ogrē pie vecvecākiem. Viņa stāsta: “Ļoti pietrūka, ka nebija preses un visas lietas iespieddarbiem, tad nu meklēju alternatīvas, man tas bija mīklas rullis, ko varēja izmantot, centos ofortus drukāt, ar mašīnu braucot pāri.”

“Par to lāčuku pēdējā laikā sapņi spilgti bijuši, ne visai patīkami, bet vienlaikus spilgti un tādi, kas iedvesmo. Viņš ir tāds nedaudz pabaiss,” atklāj māksliniece.

Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas studente Dagne Devjatnikova atzīmē, kā mainījies skatījums uz Laimes lāci, kopš Andreja Upīša darbs pirmo reizi lasīts pamatskolā: “Tagad pārlasot, es labāk vairāk sāku saprast šo viņa konkrēto darbu, kas man likās ļoti interesanti par slinkuma un sadarbības problēmu, kas bija ciemā.”

Māksliniece turpina: “Es nolēmu interpretēt šo darbu, izveidojot ilustrāciju šādā veidā, ka “Lāčāda ir lācis”. Tas visvairāk man patika tajā stāstā, pati doma, ka reālam, fiziskam lācim nav jāeksistē. Tādam kā rēgam vai iespaidam, ka viņš patiešām ir, radot to domu, ka tas uzlabos visu.”

Andreja Upīša muzejs aicina skatītājus visu vasaru nākt un rast ierosmi sava Laimes lāča meklējumiem un pārdomāt dzīves šķēršļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti