Kultūra

LTV raidījumam „Panorāma” - 60!

Kultūra

LR korespondente Gunta Matisone par Krodera balvu

Simbolisms Baltijas mākslā. Jaņa Rozentāla "Arkādija"

Simbolisms Baltijas mākslā: Janis Rozentāls un viņa «Arkādija»

Jaņa Rozentāla darbs „Arkādija” būs centrālais no desmit viņa darbiem, kas tiks izrādīts Baltijas valstu simbolistu mākslas darbu izstādē „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” Orsē muzejā Parīzē. Darbus atlasījis franču kurators Rūdolfs Rapeti, kas Rozentāla mākslā pamanījis viņa figurālās kompozīcijas, kas pievēršas gan kristīgām, gan mitoloģiskām un folkloras tēmām.

Simbolisms dzimis Francijā 19.gadsimta otrajā pusē kā reakcija uz tolaik mākslā valdošo reālismu un naturālismu. Simbolisti savos darbos runāja mītu, leģendu un alegoriju valodā, caur simboliem cenšoties atklāt ikdienišķai pieredzei slēpto ideālu pasauli. Tas iespaidoja visu Eiropas kultūru un arī Baltijas mākslas kopainu. No gadsimtu mijas latviešu mākslas dižās trijotnes – Vilhelma Purvīša, Johana Valtera un Jaņa Rozentāla – visvairāk simbolisma tematikai pievērsās tieši Janis Rozentāls. 

Darbu „Arkādija” Rozentāls gleznojis vairākas reizes, šo, lielo darbu, datē ar 1910. gadu.

 „Arkādija ir populāra tēma simbolistu ikonogrāfijā, pie kuras Rozentāls savas dzīves laikā atgriežas vairakkārt. Pirmā zināmā kompozīcija ir jau no 1897. gada, bet pēdējo Rozentāls uzglezno 1916.gadā neilgi pirms aiziešanas no dzīves,” Latvijas Radio skaidro mākslas zinātniece Aija Brasliņa. Viņa arī atklāj, ka ir mazliet mulsinoši, ka šis lielais darbs, kura izmērs ir 1,37m x 2,30m, nav autora parakstīts un datēts.

"Simbolisms Baltijas mākslā: desmit stāsti no Kauņas, Viļņas un Tallinas”

No 10. aprīļa vienā no Eiropas lielākajiem muzejiem – Parīzes Orsē mākslas muzejā – atklās Baltijas simbolismam veltītu izstādi. Tas ir viens no centrālajiem Baltijas valstu simtgades notikumiem ārzemēs. Nākamajās divās nedēļās ciklā „Simbolisms Baltijas mākslā: desmit stāsti no Kauņas, Viļņas un Tallinas” iepazīstināsim ar desmit Baltijas simbolistu darbiem no vairāk nekā 150 darbu lielās Orsē izstādes.

Zinātniece stāsta, ka mākslas vēstures literatūrā pavīd arī minējumi, ka varbūt glezna nav pilnībā pabeigta.

"Glezna ir veidota gandrīz kā skatuve, uz kuras redzamas sievietes līganā kustībā, gandrīz vai ritmiskā saistībā – kailas, puskailas, apģērbtas sievietes tādā kā dejas solī," klāsta Brasliņa un norāda, ka deja bija ļoti iecienīts jūgendstila motīvs. "Te ir sieviete šūpolēs, teiksmaina, pasakaina birzs, jūras krasts, priekšplānā – klusā daba, kas nedaudz atsauc atmiņā Manē „Brokastis zaļumos”. Šo klasisko mītu Rozentāls skatījis moderna mākslinieka acīm kā tādu savu idillisku skaistuma pielūdzēja sapni. Tur ir šis sievietes ideāla tēls, ko Rozentāls ir daudzkārt atkārtojis. Tur, manuprāt, ir arī tā laika modernā cilvēka dzīves izjūta, šī cilvēka un dabas harmonija.

Šīs brīnišķīgās sievietes dabas klēpī no mākslinieciskā viedokļa ir klasiskās tradīcijas, jūgenda un impresionistiska viegluma savienojums,"

stāsta mākslas zinātniece. 

"Ir izsmalcināti, pelēki vēsi toņi kokos, ir amoriņu virknes, ir dekoratīvi risināti tērpi un krāsas. Visam tiešām piemīt tāda teiksmainības pieskaņa, kas reizē ir savienota arī ar realitātes iespaidiem. Jo tās sievietes, protams, ir „nogleznotas” no kādiem modeļiem, jo ir saglabājušās arī skices. Piemēram, šī dejojošā sieviete ar paceltām rokām un izlaistiem, plīvojošiem matiem," par gleznu stāsta Brasliņa. Viņa arī norāda, ka Rozentāls ir mēģinājis atrast labāko no pozām, lai tas "viss saistītos tādā ritmiskā, muzikāli skanīgā komponējumā".

Janis Rozentāls

„Arkādiju”, tāpat kā vēl vairāk nekā 150 visu trīs Baltijas valstu simbolistu mākslas darbus Orsē izstādei atlasījis franču kurators Rūdolfs Rapeti. Brasliņa stāsta – ja Purvīša un Valtera daiļradē kuratoru saistījušas ainavas, kas atklāj mākslinieku dvēseli un ziemeļu gaismas maģiju, tad Rozentāla mākslā Rapeti uzmanības lokā nonākušas tieši viņa figurālās kompozīcijas, kas pievēršas gan kristīgām, gan mitoloģiskām un folkloras tēmām.

„Rozentāla darbos mēs atrodam gan vispār-eiropeisku, visiem vienotu simbolisma tēmu vai tēlu loku, gan tieši nacionālā romantisma garā iekrāsotu un ar tautas folkloru saistītu ievirzi. Ja runājam tieši par Orsē izlasi, tad agrīnākie simbolisma iestrāvotie Rozentāla darbi tajā ir 1897. gadā gleznotā „Nāve” un agrīnais dziedātājas Malvīnes Vīgneres portrets, tāds rēgaini vizionārs, kurā mēs varam saskatīt [amerikāņu-britu gleznotāja Džeimsa Abota Maknīla] Vistlera ietekmes. Šis varbūt ir viens no agrīnākajiem vistlerisma paraugiem mūsu glezniecības vēsturē,” skaidro Brasliņa.

Izstādes Orsē muzejā dēļ vairākas populāras Rozentāla gleznas ilgāku laiku nebūs skatāmas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Taču to vietā kolekciju papildinājuši divi Rozentāla darbu dāvinājumi muzejam – „Gulbju jaunavas” un „Sievietes portrets”.

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti