Izstādi atklās 6. oktobrī ISSP galerijā Berga bazārā, un tā būs apskatāma līdz novembra vidum.
Izstādes nosaukumam Iveta Gabaliņa izmanto rindu no tautasdziesmas “Riti raiti rīta rasa”, kas ir atslēga izstādes stāstam. Un stāsts ir par to īpašo harmoniju, to fizisko un garīgo enerģiju, ko spēj sniegt latviskā pirts. Izstādē skatāmas gan melnbaltās fotogrāfijas, gan tā sauktajā n tehnikā veidoti darbi, gan arī viens videodarbs, kas ir dokumentāls pirts rituāla ieraksts.
Pirtsslotu skaņas, kas caurvij videoierakstu un ir tik tīkamas ikvienam pirtsmīlim, – tādas vēl pirms gadiem septiņiem nebūt nebija fotogrāfei Ivetai Gabaliņai. Māksliniece atklāj, ka drīzāk pret pirti viņai bija pat noliedzoša attieksme:
"Sākotnēji man pirts, kā jau tādam klasiskam padomju bērnam, asociējās ar ballītēm, alkoholu un ļoti sakarsušiem ķermeņiem.
Tas viss mainījās brīdī, kad es nokļuvu Latgalē pie pirtnieces un viņa veica pilnu pirts rituālu. Tobrīd es par šo praksi neko nezināju, un tas man atvēra kaut kādu jaunu skatījumu uz man nezināmu pasauli. To tad es arī centos vairāku gadu garumā pētīt, un nu es esmu gatava arī pastāstīt skatītājiem, padalīties ar to savu ceļu, jo pirts rituāli – tā jau tagad ir mana ikdienas prakse."
Fotoprojekts tapa vairākus gadus. Autore paviesojās pie daudziem pirtniekiem, fiksēja viņu veiktos rituālus un cilvēkus, kas tajos piedalījās. Taču viņas izstāde nav reportāža vai dokumentāls pirts tradīciju atspoguļojums, bet gan fotogrāfes mākslinieciskais redzējums par pirti, sajūtām un ieguvumiem, ko tā cilvēkiem sniedz.
"Man vairāk interesēja to visu pavērst uz tādu intīmu sevis pieņemšanas pieredzi caur ķermeni, caur ķermenisko un arī dabas elementu iekļaušanu.
Šī pirts kā mūsu saplūsme ar dabas elementiem. Protams, nav noslēpums, ka latviešu pirtī augi tiek izmantoti ļoti bagātīgi, daudz bagātīgāk nekā citās kultūrās. Un tas ir tas īpašais, kas atšķir mūsu pirti no citu tautu tradīcijām," stāsta māksliniece.
Šo latviskās pirts ciešo saikni ar dabu un augiem izcels arī viena no fototehnikām, ko Iveta Gabaliņa izmantojusi, veidojot vienu daļu izstādes darbu, skaidro māksliniece: "Protams, šajās fotogrāfijās ir ļoti daudz kailuma.
Es negribēju tik lielu uzsvaru likt uz kailo ķermeni, tāpēc es pielietoju tādu pagājušā gadsimta sākumā radītu tehnoloģiju, kas saucas antotipija. Es būtībā veidoju fotogrāfijas emulsiju no augu sulām.
Un tad es šos portretus eksponēju UV staros, ārā, saulē. Dažus pat divu mēnešu garumā. Tādējādi šie portreti ir attīstīti saiknē ar augiem, kas tiek izmantoti pirts rituālos."
Daļu no augiem, ko izmanto pirts rituālos, varēs iepazīt arī izstādē skatāmajā videodarbā. Pirts ir arī viens no labākajiem palīgiem, kas cilvēka palīdz pieņemt sevi un savu ķermeni – arī tāda nu jau pēc ilgstošākas pirts rituālu praktizēšanas ir Ivetas Gabaliņas atziņa:
"Tas, ko es arī novēroju starp pirtsmīļiem, ka viņiem ir ļoti pieņemošas attiecības pašiem ar savu ķermeni.
Es atceros, ka manas personiskās sajūtas, pirmo reizi ejot pie pirtnieka vai pirtnieces, bija mulsinošas, jo tas nebija kaut kas, pie kā es biju pieradusi. Ka es esmu kaila pilnīgi sveša cilvēka klātbūtnē, ka viņš man pieskaras, un visas manas auguma it kā nepilnības ir šim cilvēkam pilnībā atsegtas. Un pagāja kaut kāds laiks, kad es varēju ļauties, nedomājot par šīm te lietām. Un tā ir liela atšķirība, ka cilvēki, kuri regulāri iet pirtī, ir iemācījušies ķermeni redzēt tiešām kā daļu no dabas, kā kaut ko dievišķu un skaistu.
Pirts noteikti māca pieņemt sevi. Tā ir tāda pieņemoša, mīlestības pilna vieta."
Strādājot pie izstādes, tās autore izlasīja arī vairākus akadēmiskus pētījumus par pirts ietekmi uz ķermeni: "Jā, viens, kas tika atklāts, ka, protams, pirts samazina sirds asinsvadu slimību risku, bet, kas man bija pārsteigums, – ka pirts samazina arī risku saslimt ar Alcheimera slimību vai demenci. Jā, no pirts, izrādās, ir ārkārtīgi daudz ieguvumu."
Fotogrāfes Ivetas Gabaliņas personālizstāde “Riti raiti rīta rasa” ISSP galerijā Berga bazārā būs apskatāma līdz novembra vidum.
