Pēcpusdiena

Rīgas domes deputāti lemj par azartspēļu aizliegšanu Rīgas vēsturiskajā centrā

Pēcpusdiena

Piedāvā jaunu variantu VID Iekšējās drošības dienesta pārraudzībai

Nesen atrastā Jūlija Federa glezna ir autentiska

Nesen atrastā Jūlija Federa glezna ir autentiska

Mākslas galerijā "Birkenfelds" Rīgā nonākusi un apskatei izlikta līdz šim par zudušu uzskatīta izcilā latviešu ainavista Jūlija Federa (1838-1909) glezna "Fiolentas rags pie Georgija klostera Krimā".

"Tā tas notiek ar mākslas darbiem," saka mākslas darbu restauratore Dzintra Temerova, skaidrojot, ka kopš Federa jubilejai veltītās izstādes 2013.gadā, ik pa laikam "atrodas" Federa darbi. Kā stāsta restauratore, atrastā glezna bija glabājusies privātkolekcijā un tai bijušas tikai vecuma pazīmes. Glezna pārbaudīta ķīmiski, apstiprinot tās autentiskumu. Restauratore skaidro, ka Feders ir diezgan daudz gleznojis ainavas, taču šī glezna ir īpaša ar skatu punktu, to, ka tā ir mākslinieka vēlīnā perioda darbs un saglabājies labi, jo liela daļa Federa darbu esot sliktā stāvoklī.

Nesen atrastā Jūlija Federa glezna ir izlikta galerijas "Birkenfelds" pavasara izsolē. Tās sākumcena ir 28 000 eiro.

Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce uzskata, ka nevar runāt par gleznas "pazušanu", jo Federa darbs atradies privātkolekcijā. Lāce norāda, ka tagad Federa glezna ir nopietni piefiksēta un arī pēc izsoles būs zināms, kur tā atrodas.

""Atrašanās vieta nezināma," - šāda norāde minēta 1956.gadā izdotajā A.Eglīša un A.Lapiņa monogrāfijā "Jūlijs Feders" pie mākslinieka gleznas "Fiolentas rags Krimā" (23 lpp.).  Līdz šim laikam vienīgā norāde par gleznas eksistenci bija minētā monogrāfija. Kā izrādījās tuvākā izpētē, 1956. gadā izdotās grāmatas autori bija izmantojuši attēlu no 1909. gada žurnāla "Ņiva" (Nr. 12) , kurā publicēts raksts, pieminot Jūlija Federa miršanas dienu. Rakstā vēl detalizētāk norādīts, ka darba nosaukums ir "Fiolentas rags pie Georgija klostera Krimā"," par gleznu teikts galerijas "Birkenfelds" mājas lapā.

Koknesē dzimušais gleznotājs Jūlijs Feders (1838–1909) 19. gadsimta vidū apguva profesionālo izglītību Pēterburgas Mākslas akadēmijā, specializējoties ainavas žanrā, pēc tam pilnveidoja savu meistarību Diseldorfas Mākslas akadēmijas profesora baltvācieša Eižena Dikera darbnīcā un smēlās iespaidus, apceļojot Eiropu – Vāciju, Norvēģiju un Šveici. Sākotnēji darbojies kā zīmēšanas skolotājs un fotogrāfs Jelgavā, kopš 1876. gada mākslinieks lielāko dzīves daļu aizvadīja ārpus Latvijas – Ukrainā un Krievijā. Saiknes ar dzimteni turpinājās, atgriežoties vasaras atpūtā un gleznojot vietējās dabas motīvus, kam pieder būtiska vieta viņa atveidoto ainavu ģeogrāfijā.

Jūlija Federa jaunradē atbalsojas laikmeta stilistiskās tendences un meklējumi ainavas koncepcijā. Akadēmiskajā apmācībā gleznotājs iepazina sacerētas un vispārinātas ainavas principus, ko balsta vecmeistaru tradīcijas un papildina dabā studēti motīvi. Līdz 19. gadsimta 70. gadu vidum, monumentālās kompozīcijās estetizējot ziemeļnieciskās dabas dramatisko pirmatnējību un stihiskos spēkus, ainavista redzējums pakļāvās romantisma tradīcijas patosam. Pievēršoties konkrētiem ikdienišķiem motīviem, laikmetīgā reālisma ietekmē Federa 80.–90. gadu darbos, kuros ar 19. gadsimta reālista pārliecību dokumentāli precīzi un detalizēti fiksēta ainaviskā vide un plenēra efekti, triumfēja tēlojuma atbilstība objektīvai dabas patiesībai. Vēlīnā posma dabasskati pietuvojās arī 19.–20. gadsimta mijas lirisko noskaņu ainavu estētikai.

Augsta eiropeiska līmeņa profesionalitāte, individuālā stila pašattīstībai raksturīgās pārvērtības, ainaviskie tēli, motīvu daudzveidība un gleznieciskās kvalitātes, ko akadēmiķa atstātais mantojums atklāj plašā diapazonā no episki monumentālām panorāmām līdz intīmiem, fragmentāriem studijveida darbiem, Latvijas mākslas kopainā iezīmē viņa veikuma unikalitāti, vienlaikus reprezentējot 19. gadsimta cilvēka nesteidzīgo vērojumu un pietāti pret dabu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti