Mākslas vēstures institūta pētnieka un monogrāfijas "Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla" autora Eduarda Kļaviņa izpētes laukā Jāzeps Grosvalds parādījās nejauši, kā viens no daudziem māksliniekiem, pētot latviešu portreta glezniecību 19. / 20. gadsimta mijā, bet no mantiniekiem gūtie materiāli radīja pētniekā padziļinātu interesi pret Jāzepu Grosvaldu, viņa darbu un personību. Monogrāfijas autors atzīst, ka, tik detalizēti iepazīstot kādu cilvēku, nudien šķiet, ka esat kļuvuši par tuviem draugiem. "Šķita, ka viņš tūlīt pat parādīsies durvīs," atminas pētnieks, stāstot par savu viesošanos izbijušajā Grosvaldu astoņistabu dzīvoklī.
Vieni no izteiksmīgākajiem Jāzepa Grosvalda darbiem ir tie, kas ietverti Persijas ainu sērijā. Tie tapuši laikā, kad Grosvalds, kā daļa no angļu ekspedīcijas korpusa, 1918. gadā ceļoja uz tā saukto Persiju izlūkgājienā. Gājiens tika veikts kājām un tā laikā tapa liels skaits skiču, kas vēlāk pārtapa par eļļas gleznām. Pētnieks Eduards Kļaviņš uzskata, ka
Jāzepa Grosvalda interese par Austrumu zemēm ir laikmeta iezīme,
jo "Jāzeps piederēja pie tās jauno mākslinieku paaudzes, kuriem bija neoromantiskas noslieces, kuras varēja realizēties šajā Austrumu materiālā. Viņiem kaut kādā ziņā bija apnikušas Eiropeiskās civilizācijas, visus romantiķus interesēja Austrumi." Lasot Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatu ierakstus var spriest, ka jau pusaudžu gados viņa prātu apdzīvojušas tūkstoš un vienas nakts vīzijas.
Jāzeps Grosvalds par sevi domājis kā par estētu, par dzīves mērķi – redzēt pasaulē skaisto. Tas uzskatāmi redzams arī viņa Austrumu sērijas darbos, kuros, kā stāsta pētnieks Eduards Kļaviņš, pārsvarā dominē tieši šīs sensācijas, lokālais, spilgtais, specifiskais un senlaicīgais. Tomēr ekspedīcijas darbu vidū netrūkst arī reāliju, brīžam šaušalīgu, kā arī dokumentācijas – topogrāfijas, pieminekļi un arhitektūras elementi.
Šī estētiskā pieeja un jutīgums caurvij visu Jāzepa Grosvalda dzīvi. Viņu interesējis dizains, ornamentālās grafikas, šifri un karikatūras. Pētnieks Eduards Kļaviņš uzskata, ka Jāzepam bijušas izteiktas karikatūrista dotības, spēja momentā uztvert raksturu. Grosvalds pievērsies arī literatūrai, rakstījis humoristiskus pantiņus latviski un vāciski, aizrāvies ar mūziku – gan tās klausīšanos un kritiku, gan arī instrumentu spēli, jo bijis apmācīts klavierspēlē un harmonijā. "Viņam patika arī vieglā mūzika, interesēja rektaimi – kaut kādā ziņā viņš paredzēja turpmākajos gados gaidāmo džeza uzplaukumu".
Grosvaldu dzimtas gaitām caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem sekot var arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projektā "#Grosvaldi":
