Sadaļas Sadaļas

Mūžībā aizsaukta tēlniece Gaida Grundberga

7. septembrī mūžībā devusies Latvijai nozīmīga tēlniece Gaida Grundberga, kuras daiļradē bijuši monumentālie ansambļi, daudzu iemīļotais “Kumeliņš” Bastejkalnā un citi radošie darbi, informēja Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvji.

Gaida Grundberga mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļā no 1945. līdz 1950. gadam, turpinājusi studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā un to absolvējusi 1956. gadā ar diplomdarbu “Lāčplēsis”, diplomdarba vadītājs bija tēlnieks Teodors Zaļkalns.

Pēc LMA beigšanas Grundberga saņēma pasūtījumu veidot Jāņa Šilfa (Jaunzema) portretu tagadējā Esplanādes parkā, taču tas demontēts 90. gados. Izstādēs tēlniece sākusi piedalīties,  vēl būdama LMA studente 1954. gadā.

Mākslinieces darbi tikuši eksponēti I Karikatūru izstādē (1962), republikāniskajās tēlotājmākslas izstādēs (kopš 1957.gada), Baltijas republiku tēlniecības izstādē (tag. Rīgas Tēlniecības kvadrinnāle; kopš 1958.gada), Jauno mākslinieku izstādēs (1962,1963) un citur. Īpaši jāatzīmē, ka Grundbergas darbs “Miers” bijis iekļauts arī PSRS ekspozīcijā Francijā (Rodēna muzejs, Parīze, 1966). 

Māksliniece bija Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1959. gada.

Kā norādīja Mākslinieku savienībā, Rīgas pilsētvidē atrodas atpazīstama Grundbergas dekoratīvā bronzas skulptūra “Kumeliņš”, kas uzstādīta Rīgā, Kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna (1962., restaurēta 2010. gadā, restaurators tēlnieks Genadijs Stepanovs).

Nozīmīgi ir Gaidas Grundbergas monumentālie darbi: Otrā pasaules kara Brāļu kapu ansamblis Gulbenē (kopā ar tēlnieci Ilgu Zandbergu un arhitektu Georgu Barkānu), objekts-stēla “Lāčplēša cīņa ar bruņinieku”, piemineklis Linardam Laicenam Trapenes muižā (arhitekts Juris Pētersons), Anšlava Eglīša simtgadei veltītā piemiņas zīme Inciemā, piemineklis lībiešu valdniekam Kaupo pie Krimuldas baznīcas. Māksliniece bija autore arī vairākiem profesionāli izpildītiem PSRS ideoloģiskiem darbiem, kas pēc 1990. gada tika demontēti.

"Tēlnieces daiļradē ir gan liriskas, gan romantizēti heroiskas noskaņas, viņa ļoti labi pārvaldījusi skarbā stila stilizācijas tektonisko izteiksmes veidu un līdzās monumentāliem darbiem darbojusies mazo formu tēlniecībā, sadzīves, portreta, animālijas žanrā, izmantodama dažādus materiālus – bronzu, vara kalumu, granītu," atzīmēja Mākslinieku savienības priekšsēdētājs, tēlnieks Igors Dobičins.

Gaida Grundberga bijusi Alūksnes Goda pilsone kopš 1978. gada un tikusi izvirzīta LPSR Valsts prēmijai.

Gaidas Grundbergas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Alūksnes muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā u.c., kā arī privātkolekcijās.

Atvadīšanās no tēlnieces Gaidas Grundbergas notiks 10. septembrī pulksten 15.00 Krimuldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Gaida Grundberga “Balerīna” (1977)
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt