Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāles izstāžu telpas, kas atrodas dievnama tornī, ir unikālas, saka māksliniece Agnese Rudzīte. Katedrāle ir viena no Liepājas arhitektūras pērlēm, kas atver savas durvis un torni mākslai. Pati vieta mudina būt mierā ar sevi un to, ko dari, saka māksliniece.
Agneses Rudzītes izstādei ir saistošs nosaukums, kas mudina to papildināt ar dažādiem vārdiem, kuri raksturo sajūtas, darbību, domas. Par izstādes nosaukumu „SA*” stāsta māksliniece: “”Sa” ir tāds kā prievārds, un tas ir sajust, saredzēt, sadzirdēt, sataustīt. Tā sajušana, saredzēšana iet caur cilvēka sirdi, kā viņš lietas uztver, sajūt, saredz. Un šī izstāde manā biogrāfijā ir tāda kā daudzpunkte, pārdomu brīdis. Kad es veidoju punktiņgrafikas un taktilos darbus, tie ir manas radošās dzīves nopietnā daļa, nopietnā puse.
Pie šiem darbiem es pieskaros ļoti nopietni. Es sakārtoju vidi ap sevi. Nomazgāju rokas, nosēžos mierīgi.
Atrisinu visas lietas, kas varētu traucēt. Nekad nesēžos, ja ir kāda emocija, kas neatbilst miera stāvoklim. Un tad es veidoju taktilos darbus un arī punktiņgrafikas, kas prasa lielu koncentrēšanos un uzmanību.”
Agneses Rudzītes darbi ir pieejami arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem, tos vari iztaustīt un sajust. Viens no tēliem, kas parādās mākslinieces darbos, ir liepas lapa. „Lieplapa ir manas dzimtās pilsētas simbols – Liepājas simbols. Attēloju lieplapu tādu, kāda tā ir. Tās ir ar rētām, pumpām un caurumiem, bet tieši tas man šķiet interesanti. Lieplapā atspoguļojas dzīves ritējums. Lapa iet vēja nesta, iemesta jūras viļņos, izskalota, satiek ozola lapu. Tur ir savi simboli – vīrišķais un sievišķais,” skaidro māksliniece.
Tagad māksliniece Agnese Rudzīte gatavojas jau savai nākamajai izstādei, kas gaidāma augustā. Tā aktualizēs skaudrus dzīves notikumus Latvijas vēsturē un privātās traģēdijas. Tas būs vēstījums par vecvecmāmiņu Madi, kura ar ģimenes locekļiem tika izsūtīta 1941.gada. 14. jūnijā un nekad vairs neatgriezās dzimtenē.
