Līva Pakalne savās gleznās norobežojās no apkārtējās realitātes, lai atainotu sev vēlamo pasauli, kas pilna sievišķīga skaistuma, spēcīgu krāsu un izsmalcinātu detaļu. Gleznās savdabīgās kombinācijās savijas mūsdienu popkultūras pasaules elementi ar aizgājušo laiku atskaņām pat no renesanses un viduslaiku estētikas.
Darbos saplūst ne tikai laiks, bet arī telpa. Sirreālisma manierē te apvienojas milzu astoņkājis ar kroni vai zili rūķīši ar matu cirtām līdztekus trausliem un estetizētiem sieviešu tēliem. To visu papildina filigrānas un precīzi veidotas ornamentālo fonu detaļas, kas ir tikpat nozīmīgas.
Līvas Pakalnes gleznas ir daudzslāņainas, spilgtu krāsu pārpilnas un vienreizēji smalkas, radot matērisku realitātes iespaidu, tomēr tajā pašā laikā pilnas nepiespiesta viegluma. Pati autore saka, ka primārā nozīme viņas glezniecībā ir krāsu izvēlei: „Man ļoti patīk neitrāli toņi, bet katru reizi glezna sanāk koša, visur dominē kobalts. Kad gleznoju, roka pati intuitīvi atrod vajadzīgo toni. Darba sākumā nekad nezinu, kāds būs gala rezultāts. Mani uzrunā detaļas, apdrukāti audumi, rotaļlietas, dārgakmeņi, kuri ir skaisti savu krāsu dēļ, un krāsa nav nekas cits, kā saules gaisma ieslodzīta tīrā matērijā.” Līdz ar to katra glezna ir kā unikāls stāsts, kas pārsteidz ar savu fundamentālo stilistisko izsmalcinātību.
Mākslinieces lielākais iedvesmas avots ir popsirreālisma kustība un tās pārstāvji. Unikālo un līdz perfekcijai izstrādāto glezniecisko rokrakstu viņa veidojusi daudzu gadu garumā, rūpīgā darbā un ar milzu apņēmību sistemātiski strādājot katru dienu.
