Kultūras rondo

Kā lietas no Rietumiem nokļuva pie padomju pilsoņa

Kultūras rondo

90. gadi. Jauni laiki, jauni izaicinājumu popkultūras patērēšanā

Arņa Balčus izstāde "Izstāde pēc izstādes". Mākslinieka radošo mantojumu pēc izstādes

Fotogrāfs Arnis Balčus izstādē analizē jautājumu par mākslinieka radošo mantojumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

No 27. septembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Arņa Balčus izstāde "Izstāde pēc izstādes". Tajā viņš pievēršas jautājumiem, kas skar fotogrāfa-mākslinieka radošo mantojumu – kā to aptvert, atlasīt, aprakstīt, kontekstualizēt, popularizēt, saglabāt un izstādīt?

"Stāsts ir par to, kas notiek, ja gribi uztaisīt kaut ko līdzīgu retrospekcijai, bet tas īsti neizdodas. Garais stāsts būtu runāt par to, kāpēc neizdodas,” par savu izstādi Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” stāsta fotogrāfs Arnis Balčus.

Parasti māksliniekam dzīves laikā veidojas ievērojama darbu kolekcija, taču situācijā, kad to nav iespējams realizēt, institucionalizēt vai utilizēt, tā kļūst pašam autoram gan par nopietnu loģistikas problēmu, gan ietekmē viņa pašapziņu.

"Izstāde sadalīta divos nosacītos blokos, kur, no vienas puses, var redzēt lielāko daļu no tā, ko esmu savas radošās karjeras laikā izdarījis, bet patiesībā var redzēt mazu daļu, jo viena zāle atgādina procesu, kas notiek tad, kad atvedam darbus uz izstādi kastēs, veram vaļā un skatāmies, kur ko izlikt. Process vienā brīdī apstājas,” skaidro Balčus.

"Otra zāle ir tas, kur izdevies ar kaut ko tikt galā. Mana versija par manu centrālo darbu tēmu "Latvijas identitāte",” turpina Balčus

Lai arī izstādei ir retrospektīvs raksturs, tās mērķis ir ne tikai atklāt Arņa Balčus centrālo darbu tēmu – Latvijas identitāte, veidojot jaunu naratīvu no galvenokārt veciem darbiem, bet arī rosināt diskusiju par mākslinieku, institūciju, kuratoru, kolekcionāru un pētnieku lomu un atbildību mākslas vēstures veidošanā. Līdz ar to par nozīmīgiem izstādes elementiem kļūst pat telpu iekārtojums, klātesošais darbu apjoms, kuratora un pētījuma neesamība.

Fotogrāfs stāsta, ka viņš vēlējies sarīkot savā ziņā jubilejas izstādi, jo šogad ir nosvinējis 40. dzimšanas dienu.

"Tas ir interesants vecums, īsti neesi jaunais mākslinieks un arī ne gluži vecmeistars. Un jubilejas izstādes parasti  taisa vēlāk. Vislabāk, kad autors ir miris, jo tad viņš nejaucas pa vidu un, iespējams, ir cits tam laikam atbilstošs skatījums,” ironiski bilst Balčus.

Un tēma, par kuru viņš izvēlējies runāt, ir aktuāla ikvienam kādā dzīves posmā, cenšoties saprast, ko esi darījis, kāda tam jēga un ko darīt tālāk.

"Kad uzaicināja taisīt izstādi, likās, ka interesants veids, kā mēģināt par sevi reflektēt, to darīt ar nelielu ironiju, bet runāt par pietiekami nopietniem jautājumiem, jo tas mantojums ir problēma,” atzīst Balčus.

Savukārt par sev aktuālo tēmu "Latvijas identitāte” Balčus norāda, ka viņu saista tieši mazāk populārie aspekti, pat ēnas puses.

"Ja runājam par Latvijas identitāti, domājām galvenos rituālus, kas mūs raksturo – dziesmu svētki, dainas. Identitāti raksturo arī elementāras ikdienišķas lietas, kā ejam  uz lielveikalu, kur braucam atpūsties. Ļoti vienkāršas, par kurām varētu teikt, kāpēc māksliniekam par to vajadzētu runāt un reflektēt. No otras puses – kurš gan cits,” uzskata Balčus.

Arņa Balčus izstāde "Izstāde pēc izstādes" Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs aplūkojama līdz 28. oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti