Izstāde ir veltījums Latvijas Mākslas akadēmijai, tās pasniedzējiem un studentiem, uzsverot radošas brīvības un mākslas izglītības nozīmību gan vēsturiski, gan mūsdienu nemierīgajos laikos, informēja izstādes rīkotāji.
Izstādē būs apskatāmi vecmeistaru Ilmāra Blumberga (1943–2016), Imanta Vecozola (1933) un Borisa Bērziņa (1930–2002) diplomdarbi, kas tapuši laikā no 1959. gada līdz 1972. gadam, sniedzot ieskatu tā laika aktuālajās mākslas tendencēs. Savukārt mūsdienu akadēmijas pasniedzēju paaudzi izstādē pārstāv trīs mākslinieces – Amanda Ziemele (1990), Līga Spunde (1990) un Maija Kurševa (1981), kuras sevi pierādījušas laikmetīgajā mākslā, vienlaikus caur pedagoģisko praksi sniedzot ieguldījumu jauno mākslinieku prasmju un zināšanu pilnveidošanā un veicinot pieredžu pārmantojamību nozarē.
Izstādes nosaukums ne tikai norāda uz galerijas pastāvēšanas laiku, dodot iespēju sākt savu karjeru jaunajiem māksliniekiem, bet atsaucas arī uz simboliski izvēlētajiem trīs vecmeistaru un trīs jauno mākslinieču darbiem, aicinot turpināt ciklu, caur kuru iet izredzētie – vai drīzāk – dzīves jūtīgie, kas nolēmuši veltīt sevi mākslai.
Galerijas vadītāja un māksliniece Sabīne Vernere Latvijas Televīzijai atklāj: "Šī izvēle ļoti labi izgaismo, kā ir mainījušies laiki, kā mainās darbu sižeti, kā mainās struktūras. Protams, ne par velti ir šis socreālisms un vīrieši, kas glezno vīriešus. Tas bija tas laiks, un tas jāsaprot studentiem un skatītājiem, toreiz sieviešu šajā scēnā bija gaužām maz, un tāpēc tas ceļš, kas ir noiets, ir tāds, ka varam lepoties ar ļoti spēcīgām sievietēm māksliniecēm. Notiek pēctecība un to, kā šie darbi sarunājas viens ar otru, tas ir brīnišķīgi redzams. Akadēmijas pasniedzēju, studentu, mākslinieku pēctecības svētki!"
Par izstādes vadmotīvu un iedvesmas avotu ir kļuvis Latvijas Mākslas akadēmijas metodiskais fonds. Tā vēsture aizsākusies 20. gadsimta 40. gadu otrajā pusē, un šobrīd tā krājumā glabājas simtiem mūsdienās pazīstamu mākslinieku studiju laika darbi. Fondā atrodami arī atsevišķi eksponāti no pirmskara un vācu okupācijas perioda, tomēr galvenais kolekcijas krājums veidojies tieši padomju periodā, kas šodien ļauj no jauna iepazīt un pārskatīt pagājušā gadsimta stilistiskās iezīmes, vērienu un politiski sarežģīto laiku.
Kā norāda Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore Antra Priede: "Pati galerija "Pilot" tika uzsākta kā Eiropas alianšu projekta sastāvdaļa, kurā mēs sadarbojāmies ar Ungārijas, Drēzdenes, Romas mākslas akadēmijām, lai Latvijā tā būtu kā telpa, kur prezentēt gan šī projekta dažādus radošos projektus, gan vēstīt par aliansi."
"Otrs virziens, uz ko īpaši fokusējas šobrīd studiju procesā Latvijas Mākslas akadēmija – nodrošināt ne tikai šo profesionālo pieredzi ārpus akadēmijas sienam, bet arī īpaši piestrādāt uz šīm starptautiskajām sadarbībām, jo mūsdienu mākslinieks, viņš nav ietverts tikai lokālā mākslas vidē, viņam ir jāprot sevi prezentēt gan ārvalstu kuratoriem, gan arī būt spējīgiem ielekt neordinārās situācijās," norāda Priede.
"Mums ir bijušas 18 izstādes, 6 internacionālas, un cauri galerijai iznākuši 98 studenti, kuriem tā ir bijusi pirmā pieredze, kā darboties galerijas vidē, ko tas nozīmē sastrādāties un visa šī izstāžu dinamika. Sapratām ar kolēģiem, ka mēs gribam atgriezties pie pašas lielās akadēmijas un pasniedzējiem, kas tad tos studentus priekš galerijas sagatavo, pateikties jubilejas izstādē mācībspēkam," teic Vernere.
Katra mēneša pēdējā ceturtdienā notiek akcija – pastaiga pa Rīgas galerijām, arī mākslas telpa "Pilot" gaidīs apmeklētājus, lai ļautu aizdomāties par mākslinieka prasmju un zināšanu pilnveidošanu un pārmantojamību mākslas nozarē.
