"Es pat nezinu, kādā sakarā, bet es bērnībā biju diezgan orientējies uz zīmēšanu," stāsta Romans Vitkovskis, atzīmējot gan, ka ģimenē mākslinieku nav bijis: "Lieta bija savādāka. Mums bija komunālais dzīvoklis, trešajā stāvā bija akadēmiķim Zutim dzīvoklis, vēsturniekam. Viņš bija gleznu kolekcionārs. Pie viņa vazājās visi – sākot no Pauļuka un beidzot ar Šveidi – mākslinieki, mēģinot kaut ko pārdot. Un, kad viņš nebija mājās, gāzās pie mums. Es esmu dabūjis labāko skolu Rīgā. "Tu, puika, zīmē tā, tu puika nezīmē tā!""
Karikatūrists Romans Vitkovskis, sēdēdams mājas terasē Torņkalnā, pārcilā, kā nokļuvis šajā profesijā. Aizgājis uz mākslas nodarbībām Rīgas Pionieru pilī, vairāk gan pats savā nodabā apguvis cilvēku anatomiju.
"Lai varētu zīmēt karikatūras, jāiemācās pirms tam uzzīmēt tas pats reāli, un tad tu to vari sākt deformēt, kā tev ienāk prātā," viņš skaidro.
Kļuvis par matemātiķi, tomēr – ne dienu bez zīmēšanas. Humora žurnāls "Dadzis", kura popularitāte viņa jaunībā bija milzīga, tādam iesācējam nekad nebūtu devis zaļo gaismu, bet durvis atvērušās citur, stāsta mākslinieks: "Mani pamanīja Ēvalds Vilks no "Literatūras un Mākslas", viņš sāka taisīt "Literatūriņas un Māksliņas". Man piedāvāja taisīt zīmējumus tur. Viņiem patika, ka manas karikatūras bija diezgan abstraktas, ļoti lakoniskas, kā saka, bez vārdiem. Pie tā esmu vienmēr palicis, man nekad nav bijuši klāt nekādi pieraksti."
Romana Vitkovska lauciņš ir zīmējumi zinātniskajās un populārzinātniskajās grāmatās izdevniecībām "Zinātne" un "Visšaja škola", to varētu būt ap 140.
"Vesela kaudze bija ar datoriku saistīti, jo es 10 gadus nostrādāju Latvijas Universitātes datorikas centrā, maizes darbs – vajadzēja programmēt. Pēc tam pārcēlos uz plānošanas institūtu, tur bija lielākoties ekonomiskie dati. Ļoti sarežģīta bija operatīvā celtniecības sistēma – no kolhozu skābbarības bedrēm līdz daudzdzīvokļu mājām," stāsta Vitkovskis.
Un paralēli viņš zīmējis, zīmējis, zīmējis. Kāds bijis vislielākais izaicinājums? Mākslinieks atbild: "Zem Izglītības fonda izkārtnes uztaisījām vietni internetā GoErudio.com "Go" – ej un "erudio" latīniski ir "erudīcija". "Ej uz erudīciju". Izklāsts no teorijas – ķīmija, fizika, matemātika, bioloģija, un tam blakus – līdzība, kas tā notiek. Tur bija tādas situācijas, ka reizēm ne tikai bildi nevar uzzīmēt, bet nevar pat atrast tīri tekstuālu variantu, kāpēc tas tā varētu notikt. Ļoti daudzi modeļi ir tieši ar manu ilustrāciju. Pati ilustrācija ir modelis."
Piemēram – stāvviļņi pie krasta. Vitkovskis tos uzzīmējis kā pūli, kas grūstās līdzās stāvai sienai.
"GoErudio" platforma tapusi 2009. gadā, labu laiku pirms pārejas uz kompetenču izglītību. Ar daļu tās komandas mākslinieks pavadīja arī savu jubilejas vakaru, jo pati labākā svinēšana esot erudītas sarunas. Bet izstādes atklāšanā Ķekavas novadpētniecības muzejā gan bez vārdiem runāšot viņa darbu retrospektīva: 57 zīmējumi, ekslibri, arī grāmatas.
"Viņa karikatūrās atklājas matemātiski loģiskā domāšana, tā ļauj izteikties lakoniski, bez vārdiem.
Arī izstādes nosaukums ir "XXX", kas bieži tiek lietots, lai aizstātu parakstu bez vārdiem. Skaidra, vienkārša, precīza līnija, tā ir viņa raksturīgā iezīme," mākslinieku raksturo muzeja direktore Ināra Rumbina.
Cik daudz mākslinieks joprojām zīmē? Viņš atteic: "Zīmēt praktiski iznāk katru dienu. Bijuši gadījumi, kad uzzīmē dienā 100 bildes. Konferencēs, kongresos… Visos Tautas frontes kongresos man bija grafiskas piezīmes, tās es uzdāvināju Ķekavas muzejam."
Pirms dažiem gadiem mākslinieks piedzīvojis insultu, kreisā roka vairs tik labi neklausa, bet labā joprojām zīmē.
