"Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai" – tā pirms vairāk kā simts gadiem savā dienasgrāmatā rakstīja Jāzeps Grosvalds. Daudzpusīga un izcila personība, kura īsā laikā spēja paveikt un piedzīvot neticami daudz.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce stāsta: "Jāzepa Grosvalda personība bija bezgala interesanta. Viņš savu ceļu mākslā un visos kultūras procesos sāka kā izzināt mīlošs jauneklis, kurš tvēra iespaidus, mīlēja dzīvi, gribēja tvert dzīvi visās tās niansēs, arī plūcot daudz dažādus aizliegtos augļus, bet Pirmais pasaules karš ir tas, kas liek viņam nobriest kā personībai. Un
tas manā skatījumā ir visbūtiskākais, ka tieši tā ļoti īsā laikā periodā mainās viņa personība un tā kļūst tik spēcīga un tik pārliecinoša savos mākslas darbos, ka viņš sāk darbu pie šīm lielajām tēmām – tā ir bēgļu tēma, tā ir latviešu strēlnieku tēma."
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā iekārtotā plašā restrospekcija skatītājus ieved bagātīgā ceļojumā Jāzepa Grosvalda pasaulē. Sākot no pašportretiem agrā jaunībā, nebēdnīgiem zīmējumiem, tālāk atklājot ceļojumu iespaidus Venēcijā, Parīzē, Londonā un vēlāk arī Austrumu pasaulē. Taču šobrīd visaktuālākā šķiet kara un bēgļu tēma, izstādes centrā izvēloties leģendāro gleznu "Vecais bēglis".
Izstādes kuratore Ieva Kalnača atklāj: "Jāzeps Grosvalds 1914. gadā, tad, kad bija sācies Pirmais pasaules karš Eiropā, viņš nevarēja atgriezties Parīzē, viņš palika Latvijā. Tas iezīmē ļoti būtisku lietu, ka viņš beidzot iepazinās ar saviem vienaudžiem, citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem, reizē viņš 1915. gadā redzēja šos bēgļu plūdus no Kurzemes un aizsāka savu bēgļu ciklu, kas mums šobrīd ir kļuvis par vienu no kanoniskajiem cikliem vispār Latvijas mākslā. Savukārt 1916. gadā viņš pats pieteicās, lai iestātos armijā un viņam bija ļoti nozīmīga militārā karjera, jo viņš bija Jātnieku pulka izlūku dienesta vadītājs.
Viņš patiešām redzēja šo karu no iekšpuses, un tas ir savukārt tas, ko mēs redzam attēlotu strēlnieku ciklā."
"Ar Jāzepu Grosvaldu ir tā, ka viņš pēckara periodā visā padomju laikā līdz septiņdesmito gadu beigām skaitījās aizliegto mākslinieku sarakstā, un viņš netika ne publicēts, ne izstādīts," piebilst Māra Lāce.
Izstādīti aptuveni 400 mākslas darbu no Latvijas un Zviedrijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām, tai skaitā vairāk nekā 150 darbu no Vermlandes muzeja Karlstadē. Tā kā Jāzeps Grosvalds kopš 16 gadu vecuma regulāri rakstīja dienasgrāmatas un sūtīja vēstules, Ievas Stūres veidotajā mākslinieciskajā iekārtojumā izmantoti to fragmenti un atziņas.
"Viņa ražīgums ir fenomenāls. Viņš visu laiku kā neprātīgs ir zīmējis, un tas interesantākais ir tas, ka tie viņa zīmējumi un dienasgrāmatas, viss ir saglabājies un nonācis līdz mums, un līdz ar to mums ir sajūta, ka ar mums viņš pats sarunājas," teic muzeja direktore.
Kara gaitas Jāzepu Grosvaldu aizved uz mūsdienu Irānas teritoriju, kur top leģendārais, spilgtais Persijas darbu cikls. Izstādi papildina Jāzepa Grosvalda grāmata "Persijas ainas" četrās valodās, ko LNMM izdevis sadarbībā ar apgādu "Neputns".
"Austrumos mūsdienu Irākas un Irānas teritorijā viņš nonāca Pirmā pasaules kara beigu daļā speciālajā Britu armijas korpusā, kas devās tādā kā izlūkgājienā cauri šīm teritorijām, turklāt lielu daļu kilometru veicot kājām. Un no tā laika mums ir saglabājies ļoti apjomīgais Austrumu cikls, kas tematiski, mums kā latviešiem ir ļoti interesants, neparasts, eksotisks, gan reizē tas parāda tā laika realitāti tur un reizē sasniedz viņa mākslā tādu kā kulmināciju – tas viņa sintezējošais modernisms, krāsu gamma pilnīgi izmainās, nonākot Austrumos," atzīmē kuratore Ieva Kalnača.
Māra Lāce savukārt atzīmē, ka Jāzepa Grosvalda personība nenoliedzami ir ļoti interesanta arī no joku mīlētāja perspektīvas: "Ļoti artistiskas personības, no tāda pleiboja, kā mēdz teikt un viņu salīdzināt, kā viņš kļūst par to nopietno vēstījumu paudēju. Kā viņš spēj runāt par karu, par ciešanām, par cilvēka milzīgiem pārdzīvojumiem, kā viņš spēj runāt, pakāpjoties it kā pāri tam – spējot neieslīgt sīkumos, bet runāt par lielajām vērtībām."
"Tas ir pat prātam neaptverami, ja mēs domājam, ka aktīvā mākslinieka mūžs no laika, kad viņam bija 18 gadi, līdz tam, kad viņš nomira 28 gadu vecumā, viņš patiešām ir izdzīvojis un pieredzējis, un izdarījis tik daudz, ka ļoti daudzi to neizdara visas dzīves laikā.
Viens no jautājumiem, ko mēs sev regulāri uzdodam, uz ko, protams, nav atbildes – kas būtu bijis ar Jāzepu Grosvaldu, ja viņš nebūtu miris no spāņu gripas tās pandēmijas laikā?" jautā kuratore Ieva Kalnača.
Izstādi papildinās pieci sarunu vakari ar mākslas ekspertiem reizi mēnesī piektdienās.
