Viņš atzina, ka paša dzejā bija brīdis, kad parādījies vairāk prozeisko elementu un rakstījis kā uz robežas starp dzeju un dzejprozu. Tomēr iespēju sākt rakstīt prozu Punte dēvē par gandrīz tikpat neiespējamu kā sākt dziedāt.
„Galvenais - ir jābūt idejām, bet tās man nav tik attīstītas. Tas tomēr ir tāpat, ja man jautātu, vai es neplānoju sākt dziedāt – it kā burti ir gan tur, gan tur, bet tam, kā top teksts un kā tas tālāk dzīvo, ir tik maz kopīga. Dzejnieki ar prozaiķiem satiekoties redz, ka ir no dažādām planētām,” sacīja Punte.
Dzejnieks gan atzīst, ka Latvijas grāmatizdevēju industrijai proza būtu pateicīgāks produkts.
Par savu dzeju Punte saka, ka tā tomēr ir tikai dzeja, kas aizguvusi kaut kādus prozas elementus. Tāpat kā proza varot aizgūt no publicistikas, no ielas valodas vai no reklāmas. „Kopumā tās ir ļoti atšķirīgas mākslas,” norāda Punte.
Pēc dzejnieka sacītā, viņam šobrīd esot grūti paraudzīties uz savu veikumu dzejā un novērtēt, vai tajā ir vērojama kāda dinamika, kāda attīstība. Viņš norāda, ka vieglāk uz padarīto dzejā ir paskatīties no lielāka laika attāluma.
Tomēr Punte atzīst, ka ir rakstījis urbānu dzeju un pilsēta viņu iedvesmojot. Tomēr kādreiz autors gribētu izjust arī lauku vidi. ”Ņemot vērā, ka pirmais, ko ieraudzīju, kad piedzimu, bija Rīgas iekšpagalmi, tad tas ir dabiski un saprotami. Tas ir tas, kas man ir dots,” saka dzejnieks.
Jau vēstīts, ka „Poētiskie veltījumi" ir bilingvāls izdevums, kurā apkopoti Puntes gan krievu, gan latviešu valodā rakstītie dzejoļi un to atdzejojumi latviešu valodā. Starp atdzejojumu autoriem ir tādi pazīstami latviešu dzejnieki kā Andris Akmentiņš, Jo, Kārlis Vērdiņš, Jānis Elsbergs, Inga Gaile, Ingmāra Balode un Pēteris Draguns.
