Grāmatas atvēršanas svētki notiks 31. augustā Rīgas Latviešu biedrībā, un līdzās Jaunsudrabiņam tiks sumināta arī grāmatas autore – rakstniece un Sēlijas pētniece Lūcija Ķuzāne, kurai šogad apritēja 90.gadskārta.
Aktiera Voldemāra Šoriņa lasījumā skan 80. gados ierakstīts fragments no Lūcijas Ķuzānes grāmatas „Saule mūžam mana”. To atradīsim arī tikko klajā nākušajā grāmatā, taču kopumā tā ir daudz apjomīgāka, jo beidzot izlasāms arī tas viss, ko cenzūra savulaik izmeta ar pamatojumu – izcilam rakstniekam arī privātajai dzīvei ir jābūt nevainojamai.
Papildinātajā izdevumā Jaunsudrabiņu ieraudzīsim daudz cilvēciskāku, kas arī labāk palīdz saprast kā viņa personību, tā daiļradi un laiku, kurā viņš dzīvoja.
Sazvanīta Sēlijas pusē, Lūcija Ķuzāne stāsta, ka izdot pilno versiju viņu pamudināja pirms pāris gadiem Neretā notikusī „Baltās grāmatas” simtgadei veltītā konference, kurā viņa sajutusi cilvēku interesi par savu joprojām plauktā glabāto materiālu.
„Es ķēros pie darba. Vecie manuskripti man vēl bija saglabājušies, un es izmantoju tos materiālus, ko cenzūra izmeta, arī tos, ko toreiz pašcenzūra man neatļāva ielikt. Tagad, man liekas, grāmata iznākusi daudz pilnīgāka, labāka un ārēji spožāka," saka Lūcija Ķuzāne.
Cenzūrai toreiz nevēlamas bija vairākas grāmatā aprakstītās personas – viņu vidū dzejnieks Aleksandrs Pelēcis, kuram bija pēc tā laika standartiem nepareiza biogrāfija, un kaut arī viņam bijusi liela nozīme Jaunsudrabiņa dzīvē, visas vietas, kur viņš pieminēts, tika izmestas ārā.
Pamatīgi tika apcirpti arī teksti, kas vēstīja par Jaunsudrabiņa privāto dzīvi, īpaši par viņa saikni ar skolotāju Mildu Ozolu, kas viņa dzīvē bija ļoti nozīmīgs cilvēks laikā, kad viņam bija samezglojušās attiecības ar otro sievu un viņš bija aizbēdzis no mājām.
Lūcija Ķuzāne: „Vienkārši toreiz pateica – tam tur nav vietas, tas nav būtiski, bet tagad es domāju, ka tas ir nozīmīgi. Jo atspoguļo laikmetu un cilvēku attiecības laikmetā, un es šo materiālu diezgan pilnīgi ieliku. Viņu draudzība ilga vairākus gadus un tikpat neparasti, kā bija sākusies, arī izjuka, jo tajā laikā skolotāja, kurai būtu neoficiālas attiecības ar kādu vīrieti, protams, vairs skolotājas darbā nevarēja pastāvēt."
Lūcijas Ķuzānes grāmatā arī uzzinām, kā teju viss personiski piedzīvotais un pārdzīvotais dod bagātīgu vielu Jaunsudrabiņa darbiem. Tā, piemēram, viņš kā rakstnieks ir izslavēts ar savu balto mieru un gaišo pasaules skatījumu, bet, kad gluži vai traģēdijā pārvēršas attiecības ar sievu Elizabeti, viņš sāk atspoguļot sātaniskus sieviešu raksturus, ļoti postošas un pat iznīcinošas kaislības, tomēr kopumā Jaunsudrabiņš ir un visa mūža garumā paliek baltās krāsas meistars, kas allaž nostājas gaismas pusē, ne velti Lūcija Ķuzāne grāmatai arī devusi nosaukumu „Saule mūžam mana”.
Lūcijas Ķuzānes grāmata izseko visai Jaunsudrabiņa dzīvei, izņemot trimdas laiku Vācijā, jo Lūcija Ķuzāne ir pārliecināta – viņas iztēle un vārdi nespētu atsegt tās izjūtas, ko Jaunsudrabiņam nozīmēja pazaudēt Latviju un arī mūžībā aiziet bezdzimtenes krastā.
Vislabāk droši vien pateicis viņš pats savā trimdas laikā rakstītajā esejā „Piemini Latviju”, šos viņa mīlestības vārdus, Vācijā ierakstītus, diemžēl ne pārāk labā tehniskā kvalitātē, glabā arī mūsu Latvijas Radio fonotēka.
Jāņa Jaunsudrabiņa 140. jubilejai un Lūcijas Ķuzānes 90. jubilejai veltīts sarīkojums notiks 31.augustā Rīgas Latviešu biedrības namā, tajā atvēršanas svētki būs arī grāmatai „Saule mūžam mana”.
