Pērn vienas latviešu daiļliteratūras grāmatas vidējā tirāža pērn bijusi vien 900 eksemplāru,” informē Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izdevējdarbības statistikas eksperte Gunta Lodziņa.
Latviešu daiļliteratūras grāmatu un brošūru tirāžas kopš 1995.gada (LNB dati):
Kaut arī latviešu daiļliteratūras grāmatu vidējā tirāža ir būtiski samazinājusies, izdoto latviešu daiļliteratūras grāmatu skaits, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pat palielinājies no 384 līdz 417 grāmatu nosaukumiem.
Kā skaidro Lodziņa, kopumā Latvijā izdoto grāmatu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir gandrīz nemainīgs – 2015.gadā izdotas 2187 grāmatas un brošūras, to vidējā tirāža – 1 427 eksemplāri. Tāpat Latvijā pērn izdoti 322 žurnāli, 252 laikraksti, 237 attēlizdevumi (izstāžu katalogi, mākslas albumi, bērnu krāsojamās grāmatas), 328 kartogrāfiskie izdevumi, 126 nošu izdevumi.
Kaut arī oriģinālliteratūras tirāžas nav atguvušas pirmskrīzes apjomus, galvenais skaidrojums šādam statistiskam kritumam ir ne tik daudz sarukusī iedzīvotāju lasīt vēlme, kā pieaugušais individuālo izdevumu skaits mazās tirāžās.
Tā skaidro Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja Renāte Punka.
„Kad mēs paskatāmies, kas tad īsti ir tās grāmatas, kas pagājušajā gadā ir iznākušas, jāsecina, ka ļoti strauji ir pieaudzis tādu vienpatņu skaits, kurus mēs varētu saukt par nesaprastajiem autoriem, kuri raksta sev un draugiem. (..) Ir arvien vairāk cilvēku, kuri izmanto mūsdienu poligrāfijas iespējas un, kad viņiem vienā, divās vai astoņpadsmit izdevniecībās ir pateikts – mēs šo manuskriptu neizdosim, viņi dodas uz drukātavu un iesien šo grāmatu paši," stāsta Punka.
Tādas esot diezgan daudz dzejas grāmatu, kas izdotas 20 eksemplāros, romāni 50 vai 100 eksemplāros.
Grāmatizdevēji atzīst, ka kopumā grāmatu metiens pašlaik ir mazāks nekā pirms 8-10 gadiem: "Protams, gribētos, lai latvieši lasa vairāk.''
Lai gan vidējās tirāžas nav lielas, tomēr Punka norāda:
"Grāmatnīcu pieprasītāko grāmatu saraksti liecina, ka latviešu proza pašlaik piedzīvo gluži vai renesansi.
Ja pirms pieciem gadiem pirktāko grāmatu desmitniekā pusi uz pusi bija latviešu un ārzemju autoru darbi, tad šobrīd gandrīz katru nedēļu augšējās vietas aizņem mūsu pašu autori ar saviem romāniem. Par tiem cilvēki uzzina, tos pērk, par tiem lasa. Un arī bibliotēkās, kā es esmu dzirdējusi, pēc labām grāmatām joprojām stāv rinda.”
Tirāžu sarukumu neietekmējot elektronisko grāmatu izplatība.
Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača stāsta, ka gan Latvijā, gan citur pasaulē elektronisko grāmatu joma attīstās lēnām, jo tā prasa lielus ieguldījumus, bet atdeve ir maza. Tāpat to ietekmē neatrisinātie autortiesību jautājumi. Viņa arī prognozē, ka elektronisko grāmatu jomā būtiska izrāviena tuvākajā laikā nebūs, bet būs lēna izaugsme.
