Romāns vēsta par atraitni, kurš, lai atgūtos no zaudējuma, viens pats vada laiku Rumānijas Karpatu kalnos, nakšņojot pamestā mednieku būdā. Klaiņojumos viņa vienīgā pavadone un sarunu biedrene ir vilcene.
“Meistarīgi savienojot tagadni ar pagātni, dzejas klasiķis Leons Briedis panāk iedarbīgu profānā un sakrālā unisonu.
“Nav nekā personiskāka par zāli, kokiem, putniem, debesīm.” Cilvēka apziņai metot laika cilpas, arī atmiņas tādas ir. Ar lielu rūpību autors saglabā dzīves svarīgo nemateriālo mantojumu, mūsu sabiedroto – augu, putnu, dzīvnieku – nosaukumus un īpašības.
Romāna dinamiskais un pašironiskais vēstījums ir dziedinošas, barokāli bagātīgas dzimtās valodas, notikumu un dažādu kultūru herbārijs, un laiks tajā tapis pagalam vielisks, vīna glāzē ārdās vērsis, dzīve versmo, vārds augšāmceļ, mīlestība ir nemirstīga,” romānu raksturo Liāna Langa.
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis (1949) ir vairāk nekā pussimt grāmatu autors. To skaitā ir vairāki desmiti dzejas krājumu, grāmatas bērniem, lugas, mūzikli, kinoscenāriji. Leons Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u.c. valodām, bet viņa dzeja atdzejota tikpat kā visās Eiropas tautu valodās un arī daudzās citās. Leons Briedis saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas gan Latvijā, gan ārzemēs, tai skaitā 2015. gadā Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā.
