Inguna Daukste-Silasproģe – "Balsis pār jūru"
Kā zināms, sērija "Es esmu" īpaša ar to, ka par vienu personību top divas grāmatas – gan monogrāfija, gan romāns, un romāns par Gunaru Janovski "Mežakaija" dienasgaismu ieraudzīja aizvadītajā gadā, par to autors Osvalds Zebris izpelnījās Latvijas Literatūras gada balvu.
Monogrāfija "Balsis pār jūru" savukārt ir apjomīgs 400 lappušu biezs pētījums, kas padziļina izpratni par Janovska dzīvi un daiļradi, kas – kā ļoti labi apliecina šis darbs – bieži vien ir ļoti cieši savijušās kopā, jo rakstnieks literārajos darbos ieraksta ļoti daudz no savas dzīves, vērojumiem, izjūtām, trimdinieka smeldzes.
Kādā vietā monogrāfijas autore piemin, ka Janovskis pats teicis, ka, viņaprāt, literārs darbs nav jāraksta briesmīgi gudri un skaistiem izteicieniem, un arī viņa ļoti centusies bez tā iztikt. Patiesi, grāmata ir viegli lasāma, gandrīz vai kā daiļliteratūras darbs, kurā rakstnieka dzīvesstāsts bieži vien mijas ar citātiem no dažādiem viņa darbiem.
Monogrāfijai ir divas lielas daļas. Pirmā veltīta biogrāfijai, otrā – daiļradei. Biogrāfijas daļā uzzinām, piemēram, kāpēc rakstniekam ir nelatvisks uzvārds, kaut arī viņa senči bija latvieši, un kāpēc viņš palika uzticīgs savam uzvārdam. Uzzinām arī, ka savu literāro gēnu viņš, iespējams, mantojis no mātes puses radiniekiem, bet no tēva puses viņam ir spītīgā daba. Ir arī kāds viņa dzīves ļoti liktenīgs notikums, kas saistīts ar tēvu, būtībā tēvs viņam dzīvību devis divas reizes. Proti, tēvs Andrejs bija tālbraucējs kapteinis, kurš par varonību apbalvots ar zelta medaļu, jo vētrā bija glābis pasažierus no degoša tvaikoņa. Dodoties bēgļu gaitās, Gunars Janovskis šo medaļu iešuva mundiera azotē, un, tikai tai pateicoties, viņam ļoti kritiskā brīdī izdevās tikt ārā no krievu zonas un nonākt Rietumvācijas nometnēs.
Viss šis bēgļu gaitu laiks, sākot no 1940. gada, Janovskim kopumā ir ļoti smags un atstāj traumatisku iespaidu uz visu viņa dzīvi – 28 gadu vecumā viņš pamet Latviju, un būtībā viss viņa mūžs paiet Anglijā; Latvijā viņš atkal var ierasties tikai 1990. gadu sākumā, kad viņam jau ir pāri 70. Anglijā viņš – lai arī nodzīvo ļoti ilgus gadus – māju sajūtu nerod, kā viņš pats saka – valodu var iemācīties, bet latvietis par angli kļūt nevar.
Grāmatā arī uzzinām par viņa ražīgāko rakstīšanas laiku, un tas ir posms, kad viņš dzīvo Vidusanglijā, tā sauktajā "Meža mājā", kas ir kārtīgs lauku īpašums, kur viņš gan raksta, gan saimnieko un iekopj dārzu.
Ļoti daudz par viņa paša sajūtām, domām un darbiem var uzzināt tieši no viņa sarakstēm ar citiem trimdas tautiešiem, kā arī nedaudziem cilvēkiem Latvijā, viņu vidū arī tulkotāju Ievu Lasi un rakstnieku Zigmundu Skujiņu, ar kuru viņam izveidojas ilga un noturīga draudzība, kaut arī viņi ir, tā teikt, "katrs savā žoga pusē".
Caur Zigmundu Skujiņu viņš iegūst plašāku skatījumu, kas tobrīd notiek Latvijā, un, piemēram, iepazīst arī Raimonda Paula mūziku, jo Skujiņš viņam sūta Paula plates. Par Paula mūziku Janovskis ir absolūtā sajūsmā, kādā brīdī viņš saka – ja Pauls būtu Holivudā, viņš to apgrieztu otrādi.
Mūža nogale Janovskim nav viegla, it īpaši tādēļ, ka viņš strauji sāk zaudēt redzi, bet arī tad apbrīnojama ir viņa cīņa ar šiem sarežģījumiem, kur atkal jau, šķiet, izpaužas no tēva mantotā spīts.
Inguna Daukste-Silasproģe pati dzīvē nekad nav sastapusi Gunaru Janovski, bet caur viņa darbiem, arhīva materiāliem šī viņas sastapšanās ir dzīvāka par dzīvu, ļoti personiska, un vislielākais gandarījums viņai būtu, ja šī monogrāfija rosinātu lasītāju meklēt, lasīt vai atkal pārlasīt Janovska darbus. Kā par tiem teicis viņa draugs Zigmunds Skujiņš – "viņa rakstītais dvēselē nesaber gružus, viņa rakstītais sniedz garīgu atbalstu un stiprina".
Piektdien, 22. septembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā pulksten16.00 notiks monogrāfijas atvēršanas svētki.
Grāmatu jaunumi šonedēļ
Otrdien, 19. septembrī, atvēršanas svētki gaidāmi vēl divām ļoti vērtīgām grāmatām.
Medicīnas muzejā pulksten 18.00 atvērs latviešu preses fotogrāfam Jurim Poišam veltītu fotogrāmatu. Viņš bija viens no aktīvākajiem fotožurnālistiem 60. un 70. gados ar savu īpašu oriģinālu rokrakstu, raksturīgu tikai nedaudziem tā laika fotogrāfiem; grāmata ir ļoti būtiska vēstures liecība.
Savukārt pulksten 19.00 Vidzemes tirgū atvērs ukraiņu autores Oksanas Zabužko jaunāko grāmatu "Visgarākais ceļojums" Kristapa Vecgrāvja tulkojumā. Grāmatas tēma ir karš Ukrainā, arī autore šī iemesla dēļ ir spiesta dzīvot prom no mājām, un grāmatu viņa rakstījusi hibrīdmemuāru formā, kur trāpīgas personiskas atmiņas savijas ar kritisku analīzi un vēsturisko fonu.
Pasākuma programmā paredzēti lasījumi (autore fragmentus lasīs ukraiņu valodā, latviešu valodā – Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka), Zabužko saruna ar lasītājiem, kā arī Ukrainas vēstnieka Latvijā Anatolija Kucevola uzruna.
