Vairāk nekā 30 gadus Gerda Sinkēviča bija Latvijas Televīzijas balss, seja un sirds. Viņu dievināja, pie ekrāniem gaidīja un arī apskauda. Suģestējoša personība, par kuru Anta Rugāte apņēmās uzrakstīt grāmatu. Kā pateicību par visu, ko bija no Gerdas Sinkēvičas guvusi kā no televīzijas kolēģes un ārstes.
Grāmatas autore stāsta: "Es esmu intervējusi apmēram 60 cilvēkus, lai varētu šajā grāmatā izveidot to pamatni, uz kuras man stāstīt par savu kolēģi, par spožo zvaigzni, kura apstaroja ļoti daudzus 50., 60., 70., un arī 80. un 90. gadu skatītājus, ļaudis, procesus, kas pēc savas būtības, būdama ārkārtīgi spilgtas tautības, proti, lībiskā rakstura nesēja sevī, viņa lēnajiem, rāmajiem latviešiem dažkārt varbūt arī šķita krietni vien par asu, par šerpu."
Pirmā doma par grāmatu radās Gerdas Sinkēvičas bēru dienā. No tā laika pagājuši vairāk nekā desmit gadi, un grāmata "Mūsu Gerda" dienasgaismu ieraudzījusi gandrīz vienlaikus ar televīzijas un Gerdas Sinkēvičas apaļo jubileju.
"Viņā bija brīnišķīga īpašība, ko es esmu piedzīvojusi ne reizi vien klātienē, ka tad, ja kāds sāka kādas mēļošanas vai aprunāšanas, ja viņa bija klāt, viņa teica – stop, šālē dillēs! – viņa neļāva tam notikt, un tā ir liela cilvēciska personības drosme. Mani viņa – šodienas leksikā droši vien būtu jāsaka – fascinēja, bet patiesībā es viņu ļoti mīlēju. Man viņa ļoti, ļoti bija nepieciešama manā dzīvē, un, jo vairāk es par to domāju, arī grāmatu rakstot, jo vairāk es saprotu, ka tas ir viens no manas dzīves spilgtākajiem un spožākajiem cilvēkiem, kuru es esmu savā dzīvē likteņa lemti sastapusi."
"Mūsu Gerda" ir dokumentāls stāsts, kas vijas cauri visai televīzijas personības dzīvei. Vizuāli tas sākas ar 1956. gada lūgumu pieņemt darbā un noslēdzas ar 1992. gada pavēli par Gerdas Sinkēvičas un daudzu viņas kolēģu atlaišanu.
Anta Rugāte stāsta: "Lūk, 1956. gadā viņa raksta iesniegumu tā brīža televīzijas vadītājam – Lūgums. Laipni lūdzu pieņemt mani darbā televīzijā par diktori. Šāds dokuments ļoti daudz ko pasaka gan par laiku, gan par pašu Gerdu."
Ārpus grāmatas palikušas apmēram 100 lapaspuses. Anta Rugāte ir pārliecināta, ka "Mūsu Gerda" par vitālo lībieti varētu pārtapt arī labā kinostāstā.
