Šogad Dzejas dienu laikā norisināsies arī Ērikas Bērziņas dzejoļu krājuma "Ardievas bohēmai" atvēršana.
"Tā ir tāda forša sakritība, tā es to varētu komentēt. Protams, dzejniekam ir ļoti īpaši, ka dzejoļu krājums tiek atvērts Dzejas dienu laikā, bet tas nebija apzināti. Patiesībā šī krājuma iznākšanu es gaidīju kādus 10 gadus. Kamēr tapa šis krājums, es kļuvu par mammu trīs bērniem, un pirms trīs gadiem iznāca mans bērnu dzejoļu krājums "Mammas dzejoļi", un visu laiku tas pieaugušo dzejoļu krājums tika atlikts, turēts virtuālajā atvilktnē," stāstīja Bērziņa.
Vēl pāris dienas, un dzejas krājums beidzot būs pieejams plašākai sabiedrībai. Bērziņa pati ar Dzejas dienām saistīta vēl ilgāk – jau 22 gadus viņa piedalās dažādu pasākumu organizēšanā.
Nāk, kurus interesē
"Noteikti ir mainījusies publika. Man ir ļoti liels prieks, ka es pēdējos gados Dzejas dienu laikā novēroju, ka uz pasākumiem nāk cilvēki, kurus patiesi interesē dzeja.
Tas vairs nav kā pirms gadiem 15, kad skolēniem lika obligāti apmeklēt Dzejas dienu pasākumus un tad skolotāji ar bērniem ieradās, un viņi visi bija ne gluži striķītī sasieti, bet varēja just, ka daži nāk piespiedu kārtā. Šobrīd tiešām uz pasākumiem nāk cilvēki, kurus interesē un kuriem patīk dzeja," pauda Bērziņa.
Tiesa, dzejas lasīšana lielai daļai sabiedrības nav ikdiena, kādam tā vispār ir sveša pasaule, bet piespiest uz to, liekot apmeklēt Dzejas dienu pasākumus, nav pareizā pieeja.
"Es teiktu, ka labāka pieeja tad ir, kad skolotāji aicina dzejniekus ciemos uz skolām. Tad tā saruna arī notiek pilnīgi savādāk, tad skolēni labāk saprot dzejnieku, labāk saprot, kas tas tāds vispār ir, kāpēc tas ir vajadzīgs, tad kontakts ir tiešāks," vērtēja Bērziņa.
Dzejas dienu programma ir ārkārtīgi plaša. Lai tajā noorientētos, iespējams apmeklēt Dzejas dienu mājaslapu un atrast pasākumus, kas atrodas vistuvāk vai kas interesē visvairāk.
"Kā jau visus pēdējos gadus, Dzejas dienās ir patiešām daudz pasākumu un lasījumu, un ne tikai Rīgā, bet arī citās vietās Latvijā.
Es arī pats braucu uz trīs vietām, vismaz viena no šīm vietām, manuprāt, parādās arī Dzejas dienu mājaslapā. Ir daudzas organizācijas, kas pašas rīko Dzejas dienas un vienkārši informē par to Rakstnieku savienību, līdz ar to nav tā, ka tikai Rakstnieku vadībā visi šie pasākumi notiek," norādīja Vērdiņš.
Arī Rīgā notiekošos pasākumus rīko dažādas organizācijas un cilvēki, kas rada lielu dažādību un plašu tēmu loku. Katram iespējams atrast dzejas lasījumus vai notikumus, kas sirdij tuvāki.
"Būsim bezkaunīgi, kā vienmēr, un izcelsim Ērikas vadīto gājienu ar dzejniekiem, kas šogad svin 20 gadu jubileju. Šogad iesim pa Pārdaugavu un lasīsim tur dzejoļus, un tas viss beigsies ar grupas "Sigma" koncertu uz [mākslas centra] "Noass" skatuves. Tas tiešām ir pasākums ar savu tēlu, savu seju visu šo gadu garumā," uzsvēra Vērdiņš.
Cita dzejas pieredze
"Šogad ir nosacīti tādi tradicionāli un jau iegājušies pasākumi, tādi kā "Ceļojums ar dzejniekiem", tāpat būs arī klasisks dzejas vakars, atdzejas pasākums "Vijoļu šķūņa" telpās, arī viesi no citām valstīm "Baltijas dzejas vakarā". Bet, ziniet, kā ir, it kā jau tie pasākumu nosaukumi ir vieni un tie paši, bet tajos piedalās gan atšķirīgi dzejnieki, gan tas ir katru reizi pilnīgi cits pasākums, jauns piedzīvojums," vērtēja Bērziņa.
Šogad viens no Dzejas dienu akcentiem, piemēram, likts uz Īriju un īru dzejnieku viesošanos Latvijā.
"Kā jau katrā smalkā festivālā, mums ir ārzemju viesi. Šie ārzemju viesi katru gadu ir citi, tie ir dzejnieki, kas tieši šobrīd kaut kur pasaulē raksta savus dzejoļus un publicējas, un mums ir iespēja tos dzirdēt arī šeit. Īru dzejas sarīkojumā septītajā septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs iespēja dzirdēt īru dzejniekus, kas raksta divās valodās, gan angļu valodā, gan īru jeb gēlu valodā – vēsturiskajā Īrijas valodā, kas savulaik tika ļoti nīdēta no angļu koloniālās varas, bet kas joprojām pastāv," stāstīja Vērdiņš.
Pasākumā piedalīsies trīs īru dzejnieki, ar kuru daiļradi un personībām būs iespējams iepazīties visiem tā apmeklētājiem. Dzejas dienu laikā Latvijā viesosies arī divi igauņu un divi lietuviešu dzejnieki.
"Noteikti uz šo pasākumu ir vērts atnākt un iepazīt mūsu kaimiņus un brāļus igauņus un lietuviešus," aicināja Vērdiņš.
"Man liekas ir ļoti īpaši, ka var dzirdēt lasījumus arī oriģinālvalodā, jo visos šajos pasākumos autori lasīs savus dzejoļus oriģinālvalodā, un tad sekos atdzeja latviešu valodā. Tā ir pilnīgi cita dzejas pieredze, kad dzirdi šos ārzemju dzejoļus," piebilda Bērziņa.
Kā ierasts, Dzejas dienu noslēgumā norisināsies Dzejas dienu balvas pasniegšana.
"Šī gada Dzejas dienu balvai ir nominēti seši izdevumi, trīs dzejas grāmatas un trīs atdzejas grāmata. Kuri divi krājumi šajās nominācijās ir ieguvuši balvas, to mēs uzzināsim 14. septembrī "Noasā" pulksten 18.30," norādīja Vērdiņš.
