Daudzus radošos cilvēkus satraukušas valdības apstiprinātās izmaiņas autoratlīdzību sistēmā. Kā skaidrots Kultūras ministrijas paziņojumā, no 2021. gada 1. jūlija autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties nodokļu nomaksas veidu. Būs iespējams turpināt nomaksu, kā līdz šim, izmantojot pašnodarbināto personu nodokļu nomaksas režīmu autoram, kas ir reģistrējis savu saimniecisko darbību, vai arī izmantojot darba ņēmēju vispārējo nodokļu nomaksas režīmu. Kā trešais nodokļu nomaksas veids autoratlīdzību saņēmējiem paredzēta jauna iespēja, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam. Šis modelis paredz, ka autoratlīdzības izmaksātājs pirms autoratlīdzības izmaksas veiks 25% nodokļa nomaksu no autoratlīdzības apgrozījuma līdz 25 000 eiro gadā; ja apgrozījums pārsniedz 25 000 eiro, tiek piemērota 40% nodokļa likme. Nodoklis tiek sadalīts 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) / 20% iedzīvotāju ienākumu nodoklim (IIN).
Savukārt no 2022. gada 1. janvāra, tiklīdz būs iespēja nodokļu nomaksai izmantot saimnieciskās darbības kontu, autoru nodokļu nomaksa tiks veikta līdzīgā kārtībā kā mikrouzņēmuma nodokļu maksātājiem, piemērojot autoratlīdzību saņēmējiem no 2021. gada 1. jūlija ieviestās likmes un apgrozījuma apmēru.
Atbildot uz autoratlīdzību saņēmēju uztraukumu, ka autoratlīdzības tiek likvidētas, VKKF padomes priekšsēdētājs komentēja:
“Nē, respektīvi, tiek pateikts, ka šāda režīma vairs nebūs, bet tiek piedāvātas vietā alternatīvs režīms, kas ir visai tuvs esošajam.”
Ernštreits gan uzsvēra: “Problēma ir Finanšu ministrijas priekšlikumos saistībā ar kultūras lietām, tā dalās divās daļās. Viens ir autoratlīdzību jautājums, kurš šobrīd ir sekmīgi atrisināts.
Bet otrs ir šī obligātā prasība, kas ir izskanējusi, ka katram strādājošajam ir jānodrošina sociālās iemaksas vismaz minimālās algas apmērā.
Tam patlaban vismaz es neesmu dzirdējis ļoti sakarīgu risinājumu, vai tiešām šāda pieeja tiks ieviesta vai ne.”
Ernštreits skaidroja: “Premjerministrs gan ir solījis, ka drakoniski neies virsū cilvēkiem, kas ir slikti nodrošināti. Bet būtībā tā problēma ir tāda, ka tas apdraud daudzus cilvēkus, kuriem nav pietiekamu ieņēmumu, kuri strādā daļēju darba laiku gan kultūrā, gan arī izglītībā un zinātnē. Ja cilvēkam, kas strādā uz pusslodzi vai ceturtdaļslodzi tiks pieprasīts sameklēt šo naudu, lai nomaksātu sociālo nodokli no pilnas slodzes, tad viņam faktiski nebūs citas iespējas, kā vien [maksāt] no paša līdzekļiem. Principā pašam uz sava rēķina. Tas apdraud ļoti daudzus, kas šādos amatos strādā. Tas arī liks darba devējiem pārdomāt, vai viņi ir gatavi riskēt, pieņemot darbā, zinot, ka viņi nevar nodrošināt vairāk kā pusslodzi vai ceturtdaļslodzi vērtīgam cilvēkam.
Tad viņi labāk izvēlēsies neņemt viņus darbā, tieši baidoties no tā, ka viņiem gada beigās var nākties nez no kurienes vilkt ārā naudu.”
Valts Ernštreits par VKKF padomes priekšsēdētāju ievēlēts tika septembrī. Šobrīd fonds arī gatavojas finansējuma modeļa maiņai. No 2022. gada VKKF būtu jāsāk saņemt finansējumu, kas ir piesaistīts akcīzes nodoklim. Līdz ar to ir sagaidāms VKKF finansējuma pieaugums.
VKKF top arī jauna stratēģija, stāstīja VKKF padomes priekšsēdētājs. Pirmā sēde norisinājās Liepājā, kur tika pārrunāts, kas ir noticis iepriekšējā periodā, un veidotas korekcijas turpmākajai stratēģijai.
Valts Ernštreits Covid-19 laiku komentēja kā ļoti intensīvu ne tikai VKKF, bet kultūras nozarei kopumā. Tas esot bijis saspringts, un darba esot bijis pat vairāk nekā ikdienā, jo liela daļa nozares atbalsta nāca tieši caur VKKF, kas nozīmēja, ka bija nepieciešama jaunu mērķprogrammu izstrāde, izvērtēšana un biežas padomes sēdes. Taču, kopumā atskatoties uz Covid-19 laiku, Ernštreits stāstīja: “Ļoti labi sevi ir parādījusi Kultūras ministrija, tieši cīnoties par kultūras finansējumu un atbalstu Covid-19 laikā, mēģinot komunicēt uz augšu visas problēmas, kas kultūras nozarē parādās.
Un no tāda viedokļa šī, iespējams, ir pirmā krīze vismaz atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē, kas nesākas ar vārdiem “tagad visi savilksim jostas”.
Jo visas iepriekšējās krīzes, kas ir bijušas, ir vienkārši – atlaižam darbiniekus, samazinām naudu, tam pašam VKKF noņemam nost, un, tad skatīsimies, kas no tā visa paliks pāri.”
Lai arī šis laiks VKKF bijis ārkārtīgi intensīvs, tomēr Valts Ernštreits uzskata, ka šis laiks parādījis arī pozitīvās Covid-19 sekas: “Covid-19 laiks kultūrai ir apgrūtinājis visu dzīvi, no otras puses – ne tikai kultūrā, bet visā Latvijā licis kaut ko pamainīt savā ikdienā, vairāk improvizēt, domāt par jauniem veidiem, kā strādāt. Domāju, ka ļoti daudz kas no tā, kas Covid-19 laikā tika izdomāts, būs redzams arī nākotnē, un tas būs paliekošs un turpinās attīstīties."
Runājot par pandēmijas laikā izstrādātajām mērķprogrammām, Ernštreits stāstīja, ka vairākas programmas tika veidotas kā vienreizējas, taču dažas no tām tiks turpinātas, piemēram, programma “Kultūras piedāvājums digitālajā vidē”, kā arī, ja tiks apstiprināts budžets, tad varētu strādāt arī “Specializēto kultūras mediju” mērķprogramma, par ko šogad tika runāts vēl pirms pandēmijas.
VKKF plāno no nākamā gada atgriezties savā iepriekšēja ritmā, taču tuvākā laika mērķis ir divu iepriekš minēto mērķprogrammu attīstīšana.
