Sadaļas Sadaļas

Vai zini?

Vai zini stāstu par Melngaiļa baletu "Maija, Turaidas roze" un kordziesmu "Jāņuvakars"?

Vai zini?

Vai zini, kurš bija pasaulē pirmais zināmais burvju mākslinieks?

Esplanādes aizraujošā vēsture: viduslaikos – kalns, vēlāk izjādes un armijas parādes

Vai zini, ka Esplanādes laukums Rīgā bija paredzēts dažādiem pasākumiem, izjādēm un armijas parādēm?

Esplanādes laukumam ir gara un interesanta vēsture – laika gaitā tas ticis izmantots dažādām nodarbēm un pasākumiem. Viduslaikos Esplanādes vietā atradies Kubes kalns, kas norakts laikā starp 1783. un 1784. gadu pēc krievu militārās administrācijas pavēles.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Var brīnīties, ka tas nebija noticis jau agrāk, jo kalns, būdams nedaudz augstāks par Rīgas nocietinājumiem, uzbrucējiem bija ideāla vieta, lai pārskatītu un vieglāk ieņemtu pilsētu.

Ar Kubes kalna smiltīm aizpildīja Daugavas senās attekas, uzbēra ceļus, bet izveidojušos klajumu izmantoja Rīgas garnizona karaspēka apmācībām un parādēm.

Esplanādē, lai laikus varētu redzēt ienaidnieka tuvošanos, tika aizliegta jebkura apbūve. Tagadējās Valdemāra ielas pusē sāka zaļot Rīgas garnizona kāpostu lauki, sakņu dārziņus bija atļauts iekopt arī pilsētniekiem.

Pēc tam Esplanāde kļuva arī par greznu izjāžu vietu Rīgas aristokrātijai.

1857. gadā sāka nojaukt pilsētas vaļņus un bastionus, bet 1861. gada 5. augustā apstiprināja jaunu Rīgas izbūves plānu, paredzot, ka lielākā daļa Esplanādes pāriet pilsētas īpašumā un tikai nelielais tagadējās Esplanādes laukums paliek armijas rīcībā, kā arī var tikt izmantots plašiem sabiedriskiem pasākumiem.

Gluži drīz pilsētas zemēs pacēlās jauni nami un tika iekopti parki, toties garnizons savā daļā rīkoja karaspēka mācības, izraisot troksni, radot putekļus un nosprostojot ielas.

Šeit tika rīkotas arī dažādas izstādes un izpriecu pasākumi – notika klejojošo cirku izrādes, te apmetās zvērnīcas, balagāni un karuseļi. Šādā visai neestētiskā un iedzīvotājiem nedraudzīgā veidolā Esplanāde palika līdz 1878. gadam, kad, uzklausot neapmierināto rīdzinieku sūdzības par pastāvīgu troksni un putekļiem, pilsētas valde atļāva tur rīkot vienīgi karaspēka parādes, baznīcas svētkus un pilsētai īpaši svarīgus pasākumus.

Interesanti, ka pirmie apstādījumi Esplanādē tika ierīkoti tikai ap 1884. gadu pie tagadējās Brīvības ielas pēc tam, kad tika pabeigta arhitekta Roberta Pflūga projektētā majestātiskā neobizantiskajā stilā celtā Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāle – kā pirmā celtne šajā laukumā,

kam 20. gadsimta sākumā sekoja Rīgas biržas komercskola (tagadējā Mākslas akadēmijas ēka) un Rīgas pilsētas mākslas muzejs.

Tāds varēja izskatīties muzejs, ja būtu realizēts Neimaņa sākotnejais projekts celtnei uz Esplanādes

Muzeja ēkas rekonstrukcijas laikā tika atjaunota un labiekārtota daļa no tā sauktās jātnieku alejas, ko veido liepu stādījumi. Domājot par Esplanādes laukumu kā vienu no centrālajām pilsētas rekreācijas zonām, būtu jāveic visa laukuma sakārtošana, pilnībā atjaunojot arī Jātnieku aleju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt