UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstā iekļauta isukuti dejas tradīcija Isukhas un Idakho ciematu kopienās Kenijā, jauno puišu attīrīšanās tradīcijas Ugandā un Mapodžo kopienas mutvārdu tradīcijas un simbolisms viņu senču teritorijās Bolīvijā.
Savukārt UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļautas, piemēram, Viru apriņķa melnās pirts tradīcijas Igaunijā, kapueiras tradīcijas Brazīlijā, tradicionālās prasmes un zināšanas jurtu veidošanai Kirgizstānā un Kazahstānā, karalisko bungu rituālās dejas tradīcija Burundi, lavaša gatavošanas tradīcijas un simbolisms Armēnijā un vairākas citas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes pasaulē.
Savukārt kā labās prakses piemērs nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā īpaši izcelta zvanu spēles tradīcijas veicināšana un nodošana nākamajām paaudzēm Beļģijā.
UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglābšanai 9. sesijā Parīzē, Francijā piedalījās 24 UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalstis, t.sk. arī Latvija, un kopumā komitejas locekļu un novērotāju statusā sesijā piedalījās vairāk nekā 1070 delegātu no 138 pasaules valstīm. Komiteja pieņēma lēmumus par konvencijas turpmāku attīstību, veidojot starptautisko nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas politiku.
Komiteja šajā sesijā izskatījusi arī 27 valstu ziņojumus par konvencijas īstenošanu un astoņus ziņojumus par dažādu nemateriālā kultūras mantojuma elementu saglabāšanas stāvokli, tajā skaitā par suitu kultūrtelpu. Tā atzinīgi novērtējusi aktivitātes, kas īstenotas suitu tradīciju saglabāšanai, aicinot Latviju izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, tādējādi nodrošinot kopienas ilgtspējīgu attīstību.
UNESCO Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglābšanai debatēja arī par vispārēju principu noteikšanu nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības saikņu integrēšanai Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu vadlīnijās.
2014. gadā Latvija bija viena no sešām komitejas valstīm, kas izvērtēja kopumā 46 Cilvēces reprezentatīvajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam iesniegtās nominācijas un sagatavoja sākotnējos vērtējumus par nominācijām komitejas debatēm un gala lēmuma pieņemšanai. Komitejas 9. sesijas laikā Latvijas delegācija veica sesijas viceprezidējošās valsts un ziņotāja pienākumus.
Nākamā UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglābšanai sesija noritēs Namībijā no 2015. gada 30. novembra līdz 4. decembrim, un nākamais būs noslēdzošais gads Latvijas četru gadu darbam komitejā.
