Trīs kultūras pieturpunkti jaunajai nedēļai. Iesaka Ieva Rozentāle

Aprīļa vidus piedāvā tik daudz kultūras notikumu, ka izvēlēties ir teju neiespējami. Sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" žūrijas priekšsēdētāja Ieva Rozentāle iesaka trīs notikumus, kas viņu intriģē visvairāk.

1. Pirmizrāde filmai “Nora”

Skaudrs un patiess stāsts par leģendārās dziedātājas, Latvijas 70. gadu estrādes zvaigznes  Noras Bumbieres dzīvi jaunā pilnmetrāžas dokumentālajā filmā. Tajā apvienotas gan laikabiedru atmiņas, gan piemirsti arhīva materiāli, gan dokumentāla Noras bērnu atkalsatikšanās Ņujorkā, gan neparasti inscenējumi, kuri drosmīgi filmēti ar vēsturisku Betacam kameru.

“Sākot veidot šo stāstu, es biju pārsteigts, ka līdz šim nav veidota neviena kaut cik nopietna filma par viņu,” norāda filmas scenārija autors Sandijs Semjonovs.

Noras un Viktora Lapčenoka tēlus uz ekrāna atveido aktieri Dārta Daneviča un Niklāvs Kurpnieks. Pirmizrāde 19. aprīlī, un vēl tikai četri seansi kinoteātrī “Splendid Palace” tuvākajās dienās un īpašs seanss Jelgavā pirms filma nonāks Latvijas Televīzijas ēterā.

2. Tapis “Vidzemes gredzens”

Šis ir trešais no „Latvijas gredzeniem” - oriģināliem mūzikas projektiem par godu Latvijas 100. jubilejai. Šoreiz tas nodēvēts par muzikālu izstādi „Kalns uz augšu ies”, kuras līderis ir Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava. Lielformāta iestudējums izlolots patriotiskā garā, lai stāstītu par Vidzemi kā gara spēka vietu, valsts karoga un himnas šūpuli un Dziesmu svētku pirmsākumu vietu. Varbūt to vēl nenovērtējam, bet “Latvijas gredzenu” cikls iezīmē jaunu nacionālpatriotiskas mūzikas līniju Latvijas mūsdienu mūzikas kopainā. 

3. Aizejiet uz “Antonija #Silmači” Nacionālajā operā!

Iepriekšējā nedēļā īstus panākumus piedzīvojis Jura Karlsona balets par stipro, graciozo un kaislīgo Silmaču Antoniju, kuras tēlu tik emocionāli piepildīja Elza Leimane.

Izrādei potenciāls kļūt par nacionālā baleta hitu, ko saprotam mēs paši, bet ārzemnieki neizpratnē – kaut vai par to, ka visiem tik ļoti patīk dejas valodā grūti izskaidrojamais sprādziens krāsnī!

Izrādās, ka Skroderdienas baletā izskatās ļoti labi, scenogrāfija atdzīvināta ar teju trīsdimensionālu Latvijas dabas sajūtu, bet muzikālais vēstījums mūsdienīgā valodā poētiski atdzīvina gan senu tautasdziesmu saskaņas, gan teātra izrādē skanējušās ziņģes. Kad iznāksiet no teātra, pie operas smaržos pēc Jāņzāļu pļavas...

Ieskatieties arī "Kilograma kultūras" mājaslapā, iepazīstiet balvas nominantus un žūrijas komentārus!

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti