Sarkandaugavā, bijušās rūpnīcas “Provodņik” telpās, kur kādreiz plašās Padomju Savienības vajadzībām ražoja gumijas izstrādājumus, bet pēcāk veļas mašīnas, divus mēnešus - līdz 18. oktobrim - darbosies jauna laikmetīgās mākslas kultūrtelpa ar žargonisku nosaukumu “Točka”. Gandrīz 50 tūkstoš kvadrātmetru plašās ēkas trīs stāvus apdzīvot solās vairāk nekā 70 jauno mākslinieku.
“Mēs esam punkts, kurā savienojas pirmo reizi vēsturē tik ļoti plaši mākslas žanri un arī diskusijas.
Mums ir teātris, deja, vizuālā māksla, kurā ir gan tēlniecība, gan grafika, fotogrāfijas, instalācijas,” skaidro kultūrtelpas “Točka” idejas autore Beatrise Zaķe.
Jau tagad “Točkā” ar bijušo autentisko vidi un 80. gadu plakātu driskām saspēlējas, piemēram, Renātes Kloviņas kolāžas, kurās viņa internetā atrastus tekstus kombinē ar roku, nevis virtuāli izgrieztiem attēliem. Savukārt Aritas Germovas instalācijas pēta, kā mēs savu tēlu pozicionējam sociālajos tīklos, bet Olga Meļehina mālā atveido gan savas, gan draugu pēdas, kurās pamazām sāks dīgt iesētās sēkliņas.
“Šis darbs attīstīsies visas izstādes laiku, viņa nāks un reāli turpinās veidot tās pēdas, un šis ir viens no darbiem, kas attīsta mūsu domu par vēlmi šo ēku pārvērst par tādu kultūrtelpu, kurā visu laiku notiek darbošanās, un ka visi mākslinieki ir vienā mājā uz vietas un mijiedarbojas,” norāda kultūrtelpas “Točka” idejas autore Pamela Butāne.
26. augustā pirmizrādi par mūsdienu stereotipiem “Točkā” piedzīvos izrāde “Heda. Human”, bet 29. augustā ēkas bijušajā kinozālē notiks horeogrāfa Klāva Liepiņa laikmetīgās dejas izrāde. Pasākumu programma tiks nemitīgi papildināta.
Beatrise Zaķe stāsta: “Mums būs izrāde, kurā vietējās kopienas cilvēki piedalīsies, un attiecīgi tā mēs sarunāsimies ar Sarkandaugavas skatītāju un cilvēku, un mēs būsim arī viens no festivāla “Lampa” skatīšanās punktiem šogad, un līdz ar to mēs aicinām cilvēkus nākt baudīt, dzīvot šeit, un tā pavadītu labi dienu šeit.”
Gluži citā gaisotnē Vecrīgā, Vāgnera ielā, nu atradīsies Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpa “Pilot”, kas radusies kā Eiropas projekts, sadarbojoties četrām mākslas augstskolām no Drēzdenes, Romas, Budapeštas un Rīgas.
“Mākslas akadēmija, esot EU4Art jeb universitāšu alianses locekle, ir ieguvusi eksperimentālu telpu, kur mūsu studenti tagad un turpmāk varēs izstādīt savus darbus," stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, uzsverto:
"Un tas, ka mūsu studenti ir redzami gan Sarkandaugavā, gan Vecrīgā, tas norāda to, ka Mākslas akadēmija nodarbojas ar to, ar ko tai ir jānodarbojas,”
Zāles atklāšanas ekspozīcija – četru sadarbības alianses skolu esošo un bijušo studentu kopizstāde “Vice Versa” – raksturo citu skatupunktu meklēšanu mākslā, savienojot tādus atslēgas vārdus kā “sadarbība” un “atklātība”.
Vēl viens svarīgs pieturas punkts izstādes konceptā ir eksperiments, stāsta izstādes “Vice Versa” kuratore Auguste Petre: “Jo tie ir mākslinieki, kas dažādos formātos strādā tieši ar šo klasisko vizuālo attēlu. Ilzes Aulmanes darbs tādā formātā kā šeit nav bijis redzams nekur, ļoti interesants, viņa strādā ar papīru. No Drēzdenes Marija Kitcinga glezno tādus ļoti interesantus portretējumus; tad mums ir Lūca Lovāša no Ungārijas, viņa savos digitālajos printos strādā ar ēdienu tematiku, tos pilnīgi savā metodē apstrādājot un izvēršot, un Stīvens Mirago, kuram ir vairāk tāda tipiska itāļu metafiziskā glezniecība.”
“Māksliniekam, lai uzbūvētu karjeru, ir jābūt tajā internacionālajā katlā, kur plosīties,” uzsver Kristaps Zariņš. “Un ieguvēji jau ir skatītāji, kuri atnāk un vai nu priecājas vai bēdājas, vai iegūst šoku, bet jebkura no šīm trim lietām ir, manuprāt, vitāla.”
