Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Labākā 2016. gadā restaurētā ēka – sinagoga Ludzā

Rekonstruē Siguldas muižas kompleksu

Siguldas muižas komplekss pēc rekonstrukcijas pārtaps par mākslas un kultūras centru

Siguldas muižas kompleksā pašlaik risinās vērienīga rekonstrukcija, kas noslēgsies šā gada beigās. Pēc rekonstrukcijas vēsturiskais komplekss pārtaps par mākslas, kultūras un radošās uzņēmējdarbības centru, kur būs aptuveni 90 jaunu darbavietu.

Ideja par Siguldas muižas centra ēku atjaunošanu radās 2012.gadā, kad rīkotas apspriedes ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā attīstīt vēsturisko Siguldas centru. Tolaik nolemts, ka teritorijā ir jāveido tūrismam un uzņēmējdarbībībai labvēlīga vide, vienlaikus ēkas padarot pieejamas sabiedrībai.

Muižas teritorijā atrodas 18. un 19. gadsimtā būvētas ēkas un tostarp ir arī atjaunotā Siguldas Jaunā pils un vairāk nekā pirms gada atklātā muižas ēka, kur šobrīd darbojas četras amatnieku darbnīcas.

"Pārējās ēkās mēs esam paredzējuši atjaunot dažādas telpas, radīt koprades darabvietas un dažādas vietas tieši radošajiem uzņēmējiem. Koncentrēt radošās idejas Siguldā šajā kvartālā," teica Siguldas attīstības aģentūras direktore Laura Skrodele.

Kopš muižas kompleksa būvniecības tam vairākkārt mainījušies apsaimniekotāji, līdz 1993.gadā to pārņēma pašvaldība. Līdz pat rekonstrukcijai ēkas bija tukšas un neizmantotas, līdz ar to no mitruma cietušas nesošās konstrukcijas.

Kā uzsver būvnieki, restaurācija ir sarežģīta, jo vienmēr pastāv iespēja, ka atklāsies kādi neparedzēti konstrukciju bojājumi.

"Pirmais iespaids bija, ka būs nedaudz labāk. Tie apšuvumi vēl nebija demontēti un izskatījās cerīgāk, bet, pamazām atsedzot tos apšuvums gan āru, gan iekšu - ļoti sliktā stāvoklī ir koka konstrukcijas. Bojātas pamatīgi," atzina SIA "RERE meistari" būvdarbu vadītājs Armands Siljānis.

Pašlaik vēl norit demontāža vienlaikus visās trīs muižas kompleksa ēkās. Kā skaidro būvnieki, pirmās namu pārbūves liecības meklējamas 1850.gadā, tāpēc, lai atjaunotu autentisko iekštelpu izkārtojumu, nācies nojaukt vairākas sienas.

Visvairāk cietusi ir senākā koka ēka Siguldā jeb muižas kompleksa Vasaras pils. "Tur, kur jumts ir tecējis, mēs varam redzēt, ko tas ir nodarījis. Šī siena faktiski ir neglābjami gājusi bojā. Pamati ir daļēji izgāzušies," atzina Siljānis.

Vēsturisko ēku rekonstrukcijai piesaistīta nauda no Eiropas Savienības fondiem un pašvaldības līdzekļiem vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā. Savukārt būvdarbus veic pilnsabiedrība "RERE Būve 1". Plānots, ka rekonstrukcija noslēgsies šā gada beigās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti