Latvijas rakstniekus un māksliniekus pārstāvošās profesionālās organizācijas paziņojumā medijiem pauda, ka nodokļu reformas izstrāde notikusi pretēji labas likumdošanas praksei, to kārtīgi neizdiskutējot ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem un neiesaistot sarunās sabiedrību, kā arī nepiedāvājot reformas ietekmes novērtējuma modeļus sabiedriskai apspriešanai.
“Covid-19 pandēmijas laikā visvairāk cietušas radošās personas, profesionālās kultūras jomas pārstāvji, pašnodarbinātie un mazie uzņēmēji. Diemžēl krīze turpinās un tās beigas nav paredzamas un šis noteikti nav piemērots laiks plašām reformām un pārmaiņām nodokļu sistēmā,” uzskata LRS un LMS.
LTRK kopā ar rakstniekus un māksliniekus pārstāvošajām biedrībām vēstulē aicina komisāru Nikolā Šmitu uzrunāt Latvijas valdību, atgādināt tai Eiropas kopējās humānās vērtības, un aicināt to atlikt iecerēto nodokļu reformu, lai iegūtu laiku jauna likumdošanas priekšlikuma izstrādei, kas tiktu nodots plašai sabiedrības apspriešanai, iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, kā arī skarto nozaru un profesiju pārstāvjus, un kura pamatā būtu ietekmes novērtējums, kas atspoguļotu likuma priekšlikuma ietekmi uz nabadzības samazināšanu valstī.
Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze norādīja: "Latvijas Rakstnieku savienībai nav pieņemams tas, ka,
aizbildinoties ar sociālo nodokļu maksājuma un solidaritātes saukli, tiek piedāvāts nodokļu reformas brāķis, kura pieņemšanas gadījumā pandēmijas krīzes laikā reāli pazemināsies autoru ienākumi."
Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins savukārt skaidroja: “Vēstule tiek rakstīta Latvijas kultūrai izšķirošā brīdī, kad radošās personas piedzīvo ciklisku ainu, sabiedrībai atkārtoti atgriežoties pie jautājuma, cik nozīmīgs ir mākslinieks – radošais cilvēks, un kāda ir viņa loma šī brīža pilsoņu psihoemocionālajā pasaulē. Latvijas politiķi, izmantojot nodokļu finansiālās sviras, iecerējuši deformēt ilgtermiņā izveidojušos nacionālo profesionālo kultūru. Bezatbildīgu, tuvredzīgu makroekonomisku uzskatu vadīti, koalīcijas partneri nolēmuši pasliktināt un novājināt dažādo jomu mākslinieku darbu un vēlmi radīt.”
LMS, LRS un LTRK vēstule eirokomisāram lasāma pielikumā:
KONTEKSTS:
Nākamgad plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, palielināt garantēto minimālo ienākumu līdz 109 eiro, par vienu procentpunktu samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, no 1. jūlija ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu u.c.
Labklājības ministre norādīja, ka cilvēkiem, kuri darbojas alternatīvos nodokļu režīmos un nesaņem minimālo algu, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai nemaksātu sociālās iemaksas. Kultūras nozares pārstāvji vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām un ir pret tām atkārtoti izteikušies, rīkojot arī protesta zibakciju "Nesaprašanas siena".