/Papildināts ar A. Radiņa teikto/
Pēc ugunsgrēka, veicot apsekošanu Rīgas pils Konventa daļas, kurā atrodas trīs muzeji, ir secināts, ka Rīgas pils telpu tehniskais stāvoklis un mikrobioloģiskā vide nav piemērota muzeju krājumu uzglabāšanai un personāla darbībai. Tāpēc valdība kā optimālāko atbalstīja risinājumu, kas paredz, ka muzeji atstāj Rīgas pili. Muzeju krājumi līdz laikam, kad tiks izveidots Muzeju krātuvju komplekss Rīgā, Pulka ielā 8, tiks izvietoti vairākās pagaidu vietās Rīgā.
Latvijas Nacionālo vēstures muzeju uz trim gadiem pārvietos uz Lāčplēša ielu 106/108. Savukārt muzeja ekspozīcijas ar nodrošinātu izstāžu darbību aptuveni uz pieciem gadiem atradīsies Brīvības bulvārī 32. Pagaidu telpu izbūves un pielāgošanas paredzētais izpildes termiņš abās telpās ir četri mēneši.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumu uz trim gadiem pārcels uz telpām Tērbatas ielā 75. Pagaidu telpu pielāgošanai nepieciešams viens mēnesis, bet tas iespējams tikai no nākamā gada aprīļa, kad Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumi tiks pārvietoti uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunbūves krātuvi.
Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu pārvietos uz ēku Bauskas ielā 20 vai Ganību dambī 24a. Pagaidu telpu pielāgošana ir neliela, tā iespējama jau šogad, bet muzeja krājuma pārvietošana – nākamajā gadā.
Šāda risinājuma kopējās izmaksas ir apmēram trīs miljoni latu. Finansējumu, kas nepieciešams 2013. gadam, ir paredzēts segt no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", savukārt finansējums laika periodam no 2014. gada līdz 2019. gadam tiks plānots kārtējā gada valsts budžetā.
Pēc muzeju sniegtajiem aprēķiniem, krājumu pārvietošanai uz pagaidu telpām būs nepieciešami seši mēneši.
Jau vēstīts, ka ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20.jūnija vakarā, kopējā pils degšanas platība bijusi 3,2 tūkstoši kvadrātmetru.
Rīgas pils ugunsgrēka dzēšanas rezultātā bojājumi nodarīti telpām, krājumiem un muzeju inventāram. Rakstniecības un mūzikas muzejam izdevumi ugunsgrēka seku novēršanai ir ap 33 tūkstošiem latu, Nacionālajam mākslas muzejam ap diviem tūkstošiem latu, bet lielākoties noplūdusi Vēstures muzeja daļa, kur krājumi arvien glabājas un ir vien pārvesti uz citām telpām pils iekšienē, lai neturpinātu bojāties.
Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš pauž apmierinātību, ka vismaz kaut kas notiek, ka vairākas problēmas varēs risināt. Muzejnieki veidos darba grupas, kas krāmēs eksponātus, plānos un virzīs iepirkumus, lai viss notiktu pareizi un pēc likuma.
„Birokrātija paņems 50%, bet mēs ar to esam samierinājušies," saka Radiņš.
