Tā kā Medņa vārds ir nesaraujami saistīts ar Dziesmu svētku tradīciju, idejas autori nolēmuši paplašināt Medņa muzeja mājas ieceri un ap Medņa mājām izveidot Lielo dziesmu vietu.
Madonas mūzikas skolas Laimas zāle šoreiz vairāk atgādina arhitektūras darbu izstāžu telpu nevis koncertzāli. Mākslas akadēmijas vides mākslas trešā kursa studenti te prezentē gada garumā tapušo darbu – savu redzējumu un jau konkrētu piedāvājumu Lielās dziesmu vietas izveidei.
„Tas ir vienreizējs projekts, jo šādi tik dziļām kultūras saknēm ne tikai dziesmu ziņā, bet visa novada kultūras vēstures ziņā ir reti bijuši mākslas akadēmijai. Ir, protams, bijuši mazāki projekti, bet tik izvērsts no lielā līdz detaļām – tāds ir pirmo reizi,” norāda Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Jānis Andris Osis.
LMA Vides mākslas nodaļas pasniedzēja Sandra Levāne skaidro, ka visa darba process noiris divās daļās.
„Pirmajā pusgadā trešā kursa studenti strādāja ar visu lielo teritoriju, risinot no lielā uz mazāko, un otrais pusgads bija pašas Medņa mājas Dzintari,” atklāj Levāne.
Savulaik Arta Kumsāra un Jāņa Ērenštreita uzrunāti, topošie vides dizaineri izveidojuši netradicionālu skatījumu, ierastās izpratnes par muzeja ekspozīciju vietā piedāvājot mūsdienu tehnoloģiju pielietojumu, kā arī īpaši izveidotas pastaigu takas ar izbūvētām estrādēm visā teritorijā, izmantojot priekšrocības, ko radījusi pati daba.
„Ir skaistās ainavas, ir Haralda Medņa dzimtās mājas Dzintari, un visu šo parku, turklāt vietējo atsaucību mēs varam apvienot, un galu galā sanāk lielā dziesmu vieta. Jo šeit ir daudz sadziedāšanās - ir daudzie kalniņi, pakalniņi, kuros pakāpjoties, var atkal redzēt tālākas panorāmas, ir pauguriņi viens pret otru, kuros mēs varam izveidot to lielo dziesmu svētku estrādi,” norāda studente Maija Spīre.
Viens no idejas iniciatoriem Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs uzskata, ka, godinot mūsu unikālo kultūras vērtību, Dziesmu svētku muzejiem būtu jābūt ne tikai Dikļos un Madonā. Šādām kultūras liesmiņām jāmirgo visā Latvijas kartē.
