Kultūras ziņas

«kim?» jauns izstāžu cikls

Kultūras ziņas

Top izstāde «No laika gala»

Kultūrai tērējam divreiz mazāk nekā alkoholam

Pētījums: Kultūrai tērējam divreiz mazāk nekā alkoholam

Salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvijas iedzīvotāji ir daudz aktīvāki kultūras baudītāji nekā vidēji Eiropā, tomēr ik gadu palēnām kultūras patēriņš turpina kristies – tā secināts jaunākajā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un "Culturelab" veiktajā pētījumā. Tā autori skumji atzīst, ka vēl aizvien kultūrai Latvijas iedzīvotāji tērē divreiz mazāk naudas nekā tabakai un alkoholam. Tomēr ir arī laba ziņa – tikai 5% Latvijas iedzīvotāju gada laikā nav piedalījušies nevienā kultūras aktivitātē.

Gandrīz pussimts eiro (48,54 eiro) – tā ir summa, ko vidēji ik gadu viens Latvijas iedzīvotājs tērē kultūrai. Visvairāk – laikrakstiem un žurnāliem, nedaudz mazāk koncertu, teātru un kinobiļetēm, bet apmēram septiņus eiro gadā mūsu valsts iedzīvotāji izlieto, iegādājoties daiļliteratūru. Lai līdzīgu summu gadā iedzīvotāji tērējuši arī iepriekšējos gados, pētnieki secina, ka kultūras patēriņš turpina lēnām sarukt.

"Mēs varam norādīt uz kādiem trijiem galvenajiem iemesliem, kāpēc tas ir bijis, un šie iemesli ir galvenokārt ir saistīti ar ne kultūras piedāvājuma lietām, pirmkārt, ar sociāldemogrāfikās struktūras izmaiņām," uzsver LKA socioloģe Anda Laķe, ar to domājot, iedzīvotāju skaita izmaiņas un novecošanos, taču vēl pie iemesliem, kāpēc patēriņš sarūk, tiek minēta kultūras iestāžu spiestā vajadzība pelnīt un cenu celšana. Tomēr, neskatoties uz to, Latvijā kultūras patēriņš ir augstāks par vidējo Eiropas Savienībā.

"Ir atsevišķas kultūras patēriņa formas, piemēram, muzeja apmeklējums, kas ir viens no augstākajiem vispār Eiropas Savienībā kopumā, tur zviedri ir mums tikai priekšā," stāsta Anda Laķe.

Turklāt gājiens uz muzeju vismaz pēdējā gada laikā esot kļuvis arvien populārāks. Te pētnieki piebilst, ka Latvija vispār var lepoties ar izsenām kultūras patērēšanas tradīcijām.

Pētnieki arī secinājuši, ka vidēji viens iedzīvotājs Latvijā gada laikā iesaistās astoņās kultūras aktivitātēs, un šajā statistikā tiek ieskaitīta arī kultūras raidījumu skatīšanās un kultūras izdevumu lasīšana.

Galvaspilsētas ielās uzrunātie sevi pieskaita pie visai neregulāriem kultūras baudītājiem.

Pētījumā atsevišķi zem mikroskopa likts arī kultūras patēriņš reģionos, un galvenais secinājums – pieaugusi mobilitāte un cilvēki labprāt dodas baudīt kultūru arī uz citām pilsētām.

"Pilsētas svētki ir Latvijas top kultūras pasākums, kuru ir apmeklējuši visvairāk Latvijas iedzīvotāji," norāda Anda Laķe. "Būtiskākā tendence, kas raksturo reģiona iedzīvotāju kultūras patēriņu, ir tas, ka iedzīvotāji daudz vairāk izvēlas patērēt arī ārpus savas dzīvesvietas, šeit ļoti labi parādās tas, ka ir uzbūvētas koncertzāles, kurās cilvēki izvēlas apmeklēt pasākumus."

Noslēgumā pētnieki secina, ka šobrīd daudzi centieni palielināt kultūras pasākumu auditoriju balstās uz maksātspējīgo rēķina, taču to nevarot darīt mūžīgi, tāpēc vairāk jādomā par senioriem un nākotnē būtu vairāk jāizšķiras par dažādu atlaižu piemērošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti