„Blaumanis ir rakstnieks, kas pat mums, čehiem, diezgan patālu no Latvijas, nav tikai pētījumu objekts, bet mums ir sirsnīga saite ar šo rakstnieku, jo, pirmkārt, viņš bija pirmais latviešu rakstnieks Čehijā, tas bija 1910. gadā, bet arī viņš bija pirmais pēckara latviešu rakstnieks 1959. gadā, kas, varētu teikt, atjaunoja latviešu literatūras reputāciju Čehijā pēc Lāča, Sakses, Grīvas un citu padomju autoru darbiem,” stāsta Štolls. „Tas nozīmē, ka čehu lasītāji atkārtoti satikās ar Blaumani kā pirmo latviešu literatūras vēstnesi. Otrkārt, Blaumaņa tematika un arī mākslinieciskais tips un veids, kā viņš raksta, ir ļoti tuvs čehu lasītājam. Es to varu spriest ne tikai pēc sevis, bet arī, piemēram, pēc saviem studentiem.”
Zinātnieks atklāj, ka Čehijā jaunas paaudzes lasītājiem Blaumanis ir vismīļākais latviešu autors. 1959. gadā iznākušais Blaumaņa darbu tulkojums ir nozīmīgākais no latviešu rakstnieka sacerējumu tulkojumiem čehiski. Obligātās literatūras sarakstā studentiem šis izdevums ir pirmajā vietā, taču studenti to visvairāk lasa, jo tomēr Blaumaņa daiļrade neatpaliek no citu pasaules klasiķu devuma. Iespējams, jauniešiem Blaumanis saistās arī ar zināmu eksotiku, tāpēc viņa darbi tā pievelk, domā Pāvels Štolls.
Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā notika starptautiska zinātniskā konferencē, kurā piedalījās aptuveni 60 zinātnieku no astoņām valstīm. Rolfs Filmans no Vācijas runāja par Blaumani un viņa vācu līdzgaitniekiem, Stefans Keslers salīdzināja Blaumaņa „Indrānus” un Čehova „Ķiršu dārzu”, Nataļja Ļihina no Krievijas – Blaumaņa un Hermaņa Zūdermaņa tekstus, Pāvels Štolls no Čehijas vēstīja par Blaumaņa darbu gaitām Čehijā, bija arī interesanti referāti no Francijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas.
Iepriekš jau ziņots, ka 21. martā Valmierā sāksies piektais Blaumaņa teātra festivāls. Šogad Valmieras Drāmas teātra rīkotais festivāls iepriecinās skatītājus ar deviņām Blaumaņa darbu interpretācijām Latvijas teātru izpildījumā.
