Pasaules mantojuma sarakstam pieteiktajā Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī gaida tūristu pieplūdumu

Grobiņas arheoloģiskajam ansamblim, ko Latvija pirms dažām dienam pieteica UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam, šāds statuss piesaistīs interesentus no visas pasaules. Pašiem grobiņniekiem tas būs neatlaidīga darba turpinājums, lai šo objektu padarītu arvien saistošāku un pievilcīgāku interesentiem.

Pasaules mantojuma sarakstam pieteiktajā Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī gaida tūristu pieplūdumuInga Ozola

    Priežu ieskautos uzkalniņos ganās zirgi, Ālandes upes ūdeņos iemirdzas saules stari, ir miers un klusums. Tāda ir vieta turpat līdzās mazpilsētas burzmai un grobiņnieku mājām, kas tagad nominēta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

    Ar tūrisma kluba „Oga” projektu vadītāju un UNESCO pieteikuma izstrādātāju Ilzi Kārkliņu Latvijas Radio sarunājas pie viena no arheoloģiskā ansambļa objektiem – Priediena senkapiem. „Priediena senkapi ir lielākie arheoloģiskā ansambļa senkapi un visplašāk arī pētītie, līdz ar to par tiem zinām visvairāk. Šajos senkapos, kā es saku, ar netrenētu aci var kaut ko redzēt dabā. Var novērot uzkalniņus jeb apbedījumu vietas, kādas veidoja senāk. Tagad te ir zirgu ganības. Teritorija ir apkopta, varbūt nedaudz arī cieš, bet tas ir labāk, nekā nedarīt neko. Ainaviski – ļoti romantiski. Viss ir saskaņots ar Nacionālo mantojuma kultūras pārvaldi,” stāsta Kārkliņa.

    Grobiņas arheoloģiskais ansamblis

    Tieši šajos senkapos atrasta unikāla stēla, kas izgatavota no kaļķakmens. Stēla saistīta ar arhaisku skandināvu apbedīšanas tradīciju. Tā apskatāma Liepājas muzejā. Līdzīga stēla atrodama vēl tikai Gotlandē un tiek datēta ar 6.-7.gadsimtu.  Grobiņiekiem ir iecere arī veidot stēlas dublikātu, lai vietā, kur tā atrasta, to varētu īpaši izgaismot.

    Par idejām stāsta tūrisma kluba „Oga” valdes priekšsēdētājs Raimonds Reinis: „Ar vizuāliem materiāliem būtu redzams, kā izskatījies atsegtais kaps. Viņiem šis apbedīšanas tradīcijas bija ļoti interesantas – saimniecības un kara priekšmeti tika doti līdzi un guldīti kapā. Šo atsegumu rekonstrukciju varētu papildināt ar vizuāliem materiāliem.”

    Raimonds Reinis stāsta, ka tūristu un vietējo iedzīvotāju uzmanību jau piesaistījusi pagājušā gadā izveidotā trīs kilometrus garā pastaigu taka gar Ālandes upi. Virkne paveiktu darbu jau liecina par ieguldīto ceļā uz UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstu.

    Šāds pavērsiens Grobiņai un Latvijai esot ļoti nozīmīgs, turklāt tūristu plūsma palielinājusies jau pagājušā gadā. „Mūsu esošie gidi bija ļoti aizņemti tieši karstajā vasaras sezonā. Ekskursijas piesakās arvien vairāk. Tūristu plūsma vēl palielināsies. Iekļaujot ansambli UNESCO Pasaules kultūras mantojuma nominācijas sarakstā, interese būs milzīga. Mēs zinām, ka ir vesels tūristu segments, kas apmeklē tieši UNESCO objektus,” norāda Raimonds Reinis.

    Grobiņas arheoloģiskā ansambļa platība pārsniedz 25 hektārus.

    Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir iespaidīgākā un agrākā līdz šim zināmā skandināvu ieceļotāju apmešanās vieta,

    kas ir datējama ar pirmsvikingu periodu no 7. līdz 9. gadsimtam. Tas liek domāt, ka tās ir pirmās pazīmes tālākai vikingu ekspansijai. Vienkārši sakot, Grobiņas ansamblis ir atslēga uz vikingu laikmetu, tās ir unikālas liecības par skandināvu un kuršu dzīvi Grobiņā.

    „Skandināvi un kurši pašreizējā Grobiņas teritorijā mums vēl nezināmā veidā atrada savstarpēju mieru, atrada iespēju dzīvot līdzās vairāku gadsimtu garumā. Par to liecina atrastās liecības Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī. Te ir redzama karte, kur redzami visa ansambļa objekti – Skābāržkalns, Priediena senkapi, Atkalnu, Smukuma un Porānu (Pūrānu) senkapi,” stāsta Ilze Kārkliņa.

    Vasarā gaidāma arī īpaša ekspertu komisija, un jau ap Ziemassvētkiem būs zināms, kā grobiņniekiem klājies. Savukārt maija pēdējā sestdienā Grobiņā jau desmito reizi norisināsies „Dzīvās vēstures festivāls”, kad vienkopus pulcēsies amatnieki un cīnītāji no dažādām pasaules valstīm. Grobiņas senajā pilskalnā tiks uzburta 9. gs. apmetne. Vienlaikus būšot iespēja redzēt senās jūras braukšanas rekonstrukciju. Tā būšot lielākā flote, kas līdz šim redzēta Ālandes upē, protams, mūsdienās, jo, kā tas bijis senāk, varam tikai iedomāties.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti