Nozares pārstāvji: Valdības virzītās nodokļu reformas var būtiski pasliktināt tieši trūcīgo radošo personu situāciju

Aplikšana ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), vienlaikus nesniedzot skaidras garantijas, ka šo naudu būs iespējams nopelnīt, padarīs trūcīgas radošas personas vienīgi sociāli mazāk nodrošinātas, un tās būs spiestas doties pelēkajā zonā vai pilnībā atteikties no jebkādas radošas darbības, uzskata Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju (NVO) asociācija un Latvijas Radošo savienību padome.

Laikmetīgās kultūras NVO asociācija un Latvijas Radošo savienību padome atklātā vēstulē sniegušas savu atzinumu par valdības virzīto nodokļu reformu un tās ietekmi uz nevalstisko organizāciju sektoru, norādot, ka “būtu apsveicami, ja konsultāciju procesā tiktu iesaistīta arī mērķgrupa un to pārstāvošās organizācijas, kas nav noticis.”

Vēstules autoru ieskatā taisnīgs risinājums būtu maksāt VSAOI nodokļus par gūtajiem ienākumiem.

Atlikušo starpību līdz 170 eiro VSAOI minimālajām iemaksām sedzot valstij, vai arī atstājot esošo situāciju ar neveiktām / nepilnām VSAOI iemaksām. “Paraugoties uz prognozēto vecuma pensiju, kļūst skaidrs, ka nabadzīgi dzīvos gan persona, kas nav veikusi VSAOI, gan persona, kas veikusi VSAOI no minimālās algas. Tāpēc šī dzīšanās pēc VSAOI no minimālās algas nedrīkst kļūt pašmērķīga,” atzīmēts vēstulē.

Kultūras nozares pārstāvji arī uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt ienākumus, no kuriem VSAOI maksāt, uzsverot:

“Pašnodarbināto sektorā no tā, ka valdība paaugstina minimālo algu uz 500 eiro, nevienam ienākumi nepieaug.”

Vēstules autori arī atzina, ka ilgtermiņā pārtikšana no autoratlīdzībām un sociālo iemaksu neveikšana ir problēma pašām radošām personām. “Ir vajadzīgs ceļš ārā no šīs situācijas, kas vismaz kultūras nozarē izveidojusies jau deviņdesmitajos gados. Toreiz valsts finansējums kultūrai bija vēl trūcīgāks, un “radoša” pieeja atlīdzību izmaksai kļuva par de facto akceptētu, institucionāli un valsts budžeta plānošanas procesā atbalstītu soli. Ir nepieciešams noņemt vainu no mazo atlīdzību saņēmējiem, nevis sodīt tos ar nesamērīgu nodokļu piedziņu,” teikts vēstulē.

Laikmetīgās kultūras NVO asociācijā un Latvijas Radošo savienību padomē norādīja, ka tāpēc, domājot par radošo personu sociālo aizsardzību, līdztekus nodokļu izmaiņām nepieciešams arī kompensējošs valsts budžeta dotācijas piešķīrums gan Valsts kultūrkapitāla fondam, gan citām valsts kultūras institūcijām.

Vēstules autori uzsvēra, ka novērtē valdības virzītās likumu izmaiņas, lai visi Latvijas iedzīvotāji būtu sociāli apdrošināti. “Tomēr aicinām virzīt šīs izmaiņas ar apdomu. Jo uz papīra tas izklausās labs solis – ikvienam veikt VSAOI vismaz no minimālās algas. Bet aplikt personas ar nelieliem ienākumiem vai vispār bez ienākumiem ar 170 eiro nodokli, uzliekot tām par pienākumu pašām sagādāt šo naudu, atraujot no savas un savu ģimeņu jau tā pieticīgās iztikas, nepadarīs šo personu dzīvi labāku. Šāda politika neatbilst demokrātiskas valsts principiem, bet ir atkrišana feodālismā un dzimtbūšanā, kad ikvienam ir pienākums samaksāt nodevas neatkarīgi no apstākļiem,” pausts vēstulē.

Vēstules autori skaidroja, ka profesionālās kultūras jomā liela daļa finansējuma un attiecīgi radošo personu ieņēmumu nāk pastarpināti caur valsts budžeta dotācijām kultūras institūcijām un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) un ir pārbaudāmi Kultūras ministrijas budžeta datos un VID datos.

“Aplikšana ar obligātām VSAOI iemaksām, vienlaikus nesniedzot skaidras garantijas, ka šo naudu būs iespējams nopelnīt, padarīs trūcīgas radošas personas (= ieņēmumi mazāk par 500 eiro mēnesī) vienīgi sociāli mazāk nodrošinātas, tās būs spiestas doties pelēkajā zonā vai pilnībā atteikties no jebkādas radošas darbības,” uzskata vēstules autori.

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijā un Latvijas Radošo savienību padomē secināts, ka pastāv lieli riski, ka valdības virzītās nodokļu reformas būtiski pasliktinās tieši trūcīgo un maznodrošināto radošo personu situāciju, skaidrojot: “Šādas personas tipiski ir pašnodarbinātas, atrodas daļējā nodarbinātībā, gūst neregulārus ienākumus no projektiem un dažādos nodokļu maksāšanas režīmos. Līdz šim mēnešos, kad ienākumi nepārsniedza minimālo algu (430), pašnodarbinātas personas neveica VSAOI iemaksas.

Iecerēts, ka turpmāk VSAOI iemaksas būtu veicamas arī mēnešos, kad nav klientu vai citu peļņas avotu, un ienākumi noslīd zem minimālās algas vai to nav vispār.

Bet atšķirībā no citiem darba ņēmējiem pašnodarbinātai personai nav darba devēja, kas nodrošinātu atalgojumu “tukšajos mēnešos”, tā arī nevar pretendēt uz bezdarba pabalstu kā parasts nodarbinātais.”

Vēstulē norādīts, ka ir arī citas praktiskas un nepietiekami pārdomātas situācijas, kurās pēc grozījumiem var iestāties sliktāka situācija tieši personām ar maziem ienākumiem. “Piemēram, nodokļu reformā paredzētais, ka personai, kas ir vienlaikus pašnodarbinātais un darba ņēmējs, gadījumā, ja personas VSAOI par mēnesi nesasniedz 170 eiro, trūkstošo starpību proporcionāli segs darba ņēmējs un pašnodarbinātais,” skaidrots vēstulē. “Uz papīra tas izskatās solidāri. Taču praksē ir liels risks, ka darba ņēmēji pārtrauks un neveidos attiecības ar nepilnas slodzes darba ņēmējiem, baidoties iespējamām neplānotām finansiālām sekām, ja darbinieks nav spējis atrast trūkstošo slodzi citur. Tas nozīmē, ka bezdarbniekiem būs vēl grūtāk atgriezties darba tirgū un valstij tas izmaksās daudz dārgāk nekā cerētie nodokļu ieņēmumi. Kultūras un arī izglītības nozarē tas attiecas, piemēram, uz lielu skaitu radošo personu, kas strādā daļējas slodzes darbu izglītības iestādēs – mūzikas skolās, mākslas skolās, augstākajās izglītības iestādēs.”

KONTEKSTS:

No 2021. gada paredzēts veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu.

No 2021. gada 1. jūlija paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Visiem alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem mēnesī būs jāmaksā vismaz 170 eiro par sociālo aizsardzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti