Labrīt

Latvija sniegs rehabilitācijas un ārstniecības pakalpojumus cietušajiem no Baltkrievijas

Labrīt

Jaunais Anatomijas muzejs durvis apmeklētājiem vērs gada beigās

Nodokļu izmaiņas gaidāmas arī alternatīvo nodokļu režīmu izmantotājiem

Kas sagaida alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos? Neskaidrību vēl ir daudz

Līdz ar iecerēto nodokļu reformu izmaiņas sagaidāmas arī tiem, kuri izmanto kādu no alternatīvajiem nodokļu režīmiem – ir pašnodarbinātie, patentmaksas maksātāji, mikrouzņēmēji vai autoratlīdzības saņēmēji. No viņiem visiem ik mēnesi iecerēts iekasēt minimālo sociālo nodokli 170 eiro. Tiesa, pagaidām vēl ir vairākas neskaidrības par tehniskajām niansēm, un tas rada bažas, ka plānotās izmaiņas no nākamā gada jeb aptuveni pēc trīs mēnešiem radīs neizpratni un satraukumu alternatīvo nodokļu režīmu izmantotājiem. Tas savukārt var vainagoties ar ēnu ekonomikas pieaugumu.

ĪSUMĀ

FM vēlas minimālās sociālās iemaksas – vismaz 170 eiro visiem

Finanšu ministrija (FM) līdz ar nodokļu reformu, kas stāsies spēkā no nākamā gada, ķērusies arī pie alternatīvo nodokļu režīmu reorganizēšanas un paredz vairākas izmaiņas, kas tiešā veidā skars šajos nodokļa režīmos strādājošo maciņus. Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas divu iemeslu dēļ.

“Viens galvenais ir šo cilvēku sociālās apdrošināšanas iespējas tiem gadījumiem, kad ir nepieciešama palīdzība. Mēs redzam, ka šādos alternatīvos režīmos strādājošiem cilvēkiem krīzes situācijās (kādu mēs piedzīvojām šogad) ir problēmas. Otrs ir, ka ir jābūt vienlīdzīgai konkurencei visās nozarēs. Mēs to zinām diezgan sen, ka dažādi uzņēmumi un arī uzņēmēju organizācijas sūdzas par to, ka atsevišķi režīmi, kas pieļauj nemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, grauj konkurētspēju.

Visiem uzņēmējdarbībā jābūt vienādiem spēles noteikumiem,” sacīja Dālderis.

Tas nozīmē, ka no 2021. gada paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru.

Paredzēts arī, ka nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veiks sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju un 5% sociālajai apdrošināšanai. Visiem alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem mēnesī būs jāmaksā vismaz 170 eiro par sociālo aizsardzību.

Tāpat plānots, ka patentmaksu režīmu izmantot varēs tikai pensionāri un personas ar invaliditāti, savukārt mikrouzņēmuma režīmā paredzēts kāpināt apgrozījuma nodokli.

Cik daudz mikrouzņēmuma režīmā strādājošo varētu izlemt pamest šo režīmu pēc izmaiņām, esot grūti prognozēt, sacīja Dālderis.

“Prognozēt ir grūti, jo ir daudzi cilvēki (vismaz 30 000 nodokļu maksātāju), kas strādā gan parastajā nodokļu režīmā, gan mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā. Iespējams, vēl paralēli citos. Identificēt sarežģīti. Prognozējam, ka paliktu neliels skaits uzņēmumu, kas izmanto MUN. Bet viņiem būtu izvēle - vai MUN apgrozījuma nodokli maksāt, vai reģistrēties kā pašnodarbinātajiem, vai vēl kā savādāk,” klāstīja Dālderis.

Viņš norādīja, ka attiecībā uz minimālo sociālo iemaksu 170 eiro apmērā mēnesī tehniskās nianses vēl tiek risinātas.

Skaidrs ir tas, ka sociālās iemaksas tiks summētas. Proti, ja cilvēks strādā parastā nodokļu režīmā un par viņu darba devējs jau ir samaksājis sociālo apdrošināšanu, tad vēlreiz kā alternatīvā nodokļa režīma pārstāvim tā nav jāmaksā.

Neatrisināts vēl ir jautājums par to, kas notiek, ja persona mēnesī nopelna mazāk nekā 170 eiro, kas būtu jāmaksā kā sociālais nodoklis.

LTRK: Kamēr nav atrisinātas detaļas, izmaiņas nav ieviešamas

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Elīna Rītiņa uzsvēra, ka sociālo iemaksu summēšana ir ļoti būtisks priekšnoteikums.

“Piemēram, es savā ikdienas darbā strādāju kā nodokļu eksperts un brīvajā laikā papildus kā pašnodarbinātais adu zeķes un tirgoju. Ja no manas algas jau ir samaksāts minimālais sociālais nodoklis un, to sasummējot, vēl nepietiek, tikai tad ir jāveic piemaksa. Šis ir būtisks priekšnosacījums, lai ieviestu minimālas sociālās iemaksas. Tā arī ir galvenā neizpratnes daļa sabiedrībā.

Ministrija ir apņēmusies, ka izstrādās principu, ka iemaksas summēs. Šobrīd skaidru piedāvājumu nav,” norādīja LTRK pārstāve.

Tādu, kam ir sociālās iemaksas mazākas par 170 eiro mēnesī, strādājot tikai alternatīvajā režīmā, ir krietni mazāk nekā vispārējā režīmā.

“270 000 personas, kurām sasummējot nesanāk pilnas sociālās iemaksas. 170 000 no tiem ir vispārējais režīms, un tad tie pārējie ir tādi, kuriem ir summēts vai alternatīvais režīms, kuriem varbūt kāda summas daļa ir jāpiemaksā. Summēšana ir būtiska gan alternatīviem, gan vispārīgiem nodokļu režīmiem,” uzsvēra Rītiņa.

Otra svarīgā lieta, viņasprāt, ir pakāpeniska jaunās kārtības ieviešana, un nav pieļaujama situācija, ka palikuši vien nedaudz vairāk par trīs mēnešiem, kad spēkā stāsies jaunā minimālo sociālo iemaksu kārtība.

“Nav skaidrs, ne kā tās summēsies, ne kur varēs paskatīties [rezultātu] – ne kā darba devējs, ne kā darba ņēmējs, ne kā persona. Nav skaidrs, cik liela summa būs. Vai tā būs jāmaksā par visu gadu? Vai izlīdzināsies pa mēnešiem, ja pašnodarbinātajam vienu mēnesi ieņēmumi ir 80 eiro, bet citu mēnesi 1000 eiro? Kas notiks tad, ja mainās darba vietas?” neskaidrības uzskaitīja Rītiņa.

Tās ir pārāk būtiskas detaļas, lai jauninājumus ieviestu no 2021. gada. Turklāt ir svarīgi informēt sabiedrību.

“Pretējā gadījumā šobrīd ir šūmēšanās par lielo nezināmo un draudīgo. Bažas ir pamatotas, un arī mums tās ir. Mēs saudzīgi iebilstam - kamēr nebūs detaļu, tas nav ieviešams,” sacīja LTRK pārstāve.

Rītiņa arī uzsvēra, ka piekrīt politiķu vēlmei, ka ir jāsakārto alternatīvie nodokļu režīmi, lai tos nevarētu izmantot negodprātīgai darbinieku nodarbināšanai. Bet ir jābūt skaidram risinājumam un pakāpeniskai ieviešanai. Pretējā gadījumā apjukums un nesaprašana var veicināt arī ēnu ekonomikas pieaugumu.

Alternatīvo režīmu izmantotāji ieceri vērtē dažādi

Apģērbu zīmola “Pārtapis” veidotāja Kristīne Kalēja, kura izvēlējusies ikdienā nodoties savam sirdsdarbam un radīt oriģinālus autordarbus jau no esošiem apģērbiem, lai mazinātu atkritumu veidošanos pasaulē, uzsvēra, ka Finanšu ministrijas iecere par obligāto sociālo nodokli šķiet nereāla.

Patlaban viņa ir pašnodarbinātā un reizi ceturksnī maksā sociālo nodokli. Sistēma, viņasprāt, ir vienkārša un nodokļa apmērs samērīgs.

Ja no janvāra stāsies spēkā jaunā kārtība, tad viņasprāt, paplašināsies pelēkais sektors, kā arī cilvēki izlems braukt dzīvot uz ārzemēm.

“Mēs, mazie cilvēki, tāpat neko nevarēsim ietekmēt. To, ko lielie cilvēki pieņems, tam mazie cilvēki vai nu pakļausies, spurināsies, spirināsies un darīs. Kas notiks tālāk? Vai nu mēs pārtrauksim savu legālo darbību, kāda ir šajā brīdī, vai būs piespiedu kārtā jāiet strādāt algotu darbu. Principā pašnodarbinātie un tie, kas izvēlas citu nodokļu režīmu, ir radošie cilvēki, tie, kas strādā savu sirdsdarbu. Un es nevarētu iedomāties, ka man vajadzētu iet strādāt tikai tāpēc, lai nomaksātu nodokļus un pa vakariem darītu savu sirds darbu. Tas man radītu nepilnvērtīga cilvēka sajūtu,” atzina Kristīne Kalēja.

Vīnu darītavas “Cremon” saimnieks un vīndaris Jānis Mikans savam hobijam nodevies jau vairāk nekā 10 gadus. Par jaunumiem attiecībā uz sociālā nodokļa apjomu nesatraucas, jo vīna darīšana nav viņa pamata nodarbošanās.

“Visi nodokļi vairāk vai mazāk mēneša beigās ir sāpīgi, bet vai ir liela izvēle? Jāstrādā, jāmaksā. Es vēl ar celtniecību nodarbojos kā būvuzraugs. Tur man ir SIA. Nav visas olas vienā groziņā,” skaidro Mikans. 

Savukārt Billijs Locs ir profesionāls fotogrāfs un par sev ērtāko nodokļa režīmu atzinis patentmaksu. Tiesa, arī attiecībā uz šo režīmu Finanšu ministrijai ir savas ieceres, nosakot, ka to no nākamā gada varēs izmantot tikai pensionāri un cilvēki ar invaliditāti.

“Es dzirdēju par šo, bet, kamēr tas vēl nav apstiprināts, es cenšos tajā neiedziļināties. Jo ļoti bieži var mainīties kaut kas. Brīdī, kad tas pienāks, tad es domāšu par tālākām iespējām un kas man būs piemērotākais nodokļu maksāšanas režīms,” saka Locs.

Arī attiecībā pret obligātajām sociālajām iemaksām Billijam Locam patlaban ir vairāki neskaidri jautājumi. Viņš teic, ka saprot, ka tas tiek darīts, lai veicinātu vienlīdzību, bet “man šobrīd nav īsti zināms, kā obligātā sociālā iemaksa ietekmēs vēl kaut ko papildus”.

“Vai tas nozīmēs, ka man būs jāmaksā tikai obligātā sociālā iemaksa, vai papildus tam būs vēl kādi konkrētu nodokļi, kas attieksies uz maniem ieņēmumiem,” spriež Locs.

Par autoratlīdzību režīmu skaidrības nav

Savukārt par autoratlīdzības režīmu pagaidām vēl skaidrības nav. Finanšu ministrijas pirmais ierosinājums bija to no nākamā gada sākuma reorganizēt, nosakot, ka autoratlīdzības nav speciālais režīms. Tas nozīmētu, ka autoratlīdzību saņēmējiem būtu jāreģistrē saimnieciskā darbība vai jāizvēlas tāds pats režīms kā personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata.

Pēc ministrijas sniegtās informācijas, izmaiņas skartu gandrīz 40 000 radošo personu.

Šis ierosinājums izraisīja sašutuma vilni, un Finanšu ministrija no sākotnējās ieceres ir atteikusies un jau pirmdien, 7. septembrī, pie kopīga sarunu galda ar Kultūras ministriju sāka diskusijas par sapratīgākiem risinājumiem.

Liepājas koncertzāles “Lielas dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons uzsvēra, ka Covid-19 laikā mākslinieki, kuri izmanto alternatīvos režīmus, nevarēja saņemt sociālās garantijas. Tas parādīja, ka nodokļu režīmā izmaiņas ir nepieciešamas, bet ne tik drīz.

“Plānošanā mēs jau sen dzīvojam 2021. gadā. Arī finansiāli plānojot 2021. gadu, tā ir neiespējamā misija visu pārplānot. Arī ar māksliniekiem jau noslēgtas vienošanās. Ir arī Covid-19 dēļ pārceltie un izpārdotie koncerti, kas pēkšņi kļūtu par vismaz 25% dārgāki,” norāda Tomsons.

Bija arī iekšējā diskusija par to, ko nozīmēs tas, ka vietējiem māksliniekiem no autoratlīdzībām būs jāmaksā sociālais nodoklis pilnā apmērā,  kas ārvalstu māksliniekiem, uzstājoties Latvijā, nav jāmaksā.

“Mums kā koncertu organizācijām būs mazāk izdevīgi ņemt vietējos māksliniekus nekā, piemēram, Lietuvas vai igauņu māksliniekus, par kuriem sociālās garantijas nebūtu jāmaksā. Tas ir absurds un nav mūsu misija, bet pie šādas situācijas mēs varētu nonākt, ka vietējie mākslinieki kļūtu neizdevīgāki. Situācija jārisina, bet plānojot to atbilstošā veidā, nevis četrus mēnešus pirms jaunā gada sākuma. Vismaz no 2022. gada,” uzskata Tomsons.

Saeimā prognozē intensīvas diskusijas par FM piedāvājumu

Saeimas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas vadītājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) prognozē, ka diskusijas Saeimā par Finanšu ministrijas rosinātajām nodokļu izmaiņām būs intensīvas, bet kopējs risinājums ir jāatrod.

“Pilnveidosim tos noteikti. Es domāju, ka šādā formā, kā tos ir šobrīd sagatavojusi valdība, tie negūs parlamenta vairākuma atbalstu. Vismaz no manas puses tie nevar tikt atbalstīti, jo man ir daudz jautājumu,” atzīst Naudiņš.

Viņš stāsta, ka Finanšu ministrijas ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām saņēmis pirms trīs nedēļām. Viņš iepazinies ar to un uzskaita nepilnības.

“Piemēram, es iebilstu pret izmaiņām pašnodarbinātajiem, kas ir mazie uzņēmēji un patenta maksātāji. Kā arī kopējais darbaspēka nodokļa režīms, kur tiek samazināts lielākām algām un ieguvēji lielāku algu saņēmēji. Bet mazāk iegūs mazāko algu saņēmēji. Tas ir šķērsām. Manuprāt, jākoncentrējas uz to, lai maksimāli cilvēki, kuri saņem 600, 700 un 800 eiro algas, saņemtu lielāko guvumu no nodokļu izmaiņām,” saka Naudiņš.

Naudiņš uzsver, ka attiecībā pret obligātajām sociālajām iemaksām 170 eiro apmērā rodas jautājums, ko darīs tie alternatīvo nodokļu režīmu pārstāvji, kuri tik daudz nemaz nevar nopelnīt.

“Pieņemsim, ja kāds invalīds vai pensionārs auž zeķes un viņš varbūt nedēļā vienu pāri var pārdot tirgū un nopelnīt. Tad kādā veidā viņš vēl var nomaksāt minimālās sociālās iemaksas?” neizpratni pauž Naudiņš.

Vismaz pagaidām skaidra atbilde uz to nav arī pašai Finanšu ministrijai. Tiesa, tā kopumā aprēķinājusi, ka 2021. gadā visu plānoto nodokļu izmaiņu ietekme uz budžetu būs negatīva 26,6 miljonu eiro apmērā, savukārt 2022. gadā nodokļu izmaiņu rezultātā budžets papildus iegūs 56 miljonus eiro, bet 2023.gadā – papildus 76,1 miljonu eiro.

Par visām izmaiņām gala lēmumi būs jāpieņem Saeimai.  

KONTEKSTS:

Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja vairākas nodokļu politikas izmaiņas, ko iecerēts ieviest trīs posmos. Tostarp paredzēts par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas, ieviest minimālo sociālo iemaksu, mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75% u.c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti