Panorāma

Daudzviet Eiropā atkārtots Covid-19 uzliesmojums

Panorāma

Panorāma

Mediķiem un pedagogiem sola lielākas algas

Valdība atbalsta nākamā gada budžeta ietvaru

Valdība otrdienas, 22. septembra, sēdē atbalstīja nākamā gada valsts budžeta ietvaru.

Valdība apstiprina 2021. gada budžeta ietvaru ar dažādu solījumu izpildiJānis Kincis

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.-2023. gadam".

Cita starpā Ministru kabinets (MK) atbalstīja priekšlikumu 2021. gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai. Tāpat paredzēts veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7,66 miljardu eiro apmērā.  2023. gadam izdevumi noteikti 7,41 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam ir samazinājums par 191,6 miljoniem eiro.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2021. gadam aprēķināti 3,16 miljardu eiro apmērā, 2022. gadam – 3,23 miljardu eiro apmērā un 2023. gadam – 3,38 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2021. gadam izdevumi palielināti par trim miljoniem eiro, 2022. gadam izdevumi samazināti par 102,7 miljoniem eiro, bet 2023. gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam palielināti par 53,4 miljoniem eiro.

Preses konferencē pēc MK sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pauda, ka, neskatoties uz domstarpībām, valdībai izdevās rast kopsaucēju. "Nākamā gada būtiskās prioritātes ir veselības un izglītības jomas darbinieku atalgojuma paaugstināšana. Covid-19 izraisītā ekonomiskā krīze ir izgaismojusi nodokļu sistēmas nepilnības valstī," pauda Reirs.

Ministrs atzina, ka sociālā aizsardzība nav veiksmīga cilvēkiem, kas strādā dažādos nodokļu režīmos.

"Plānojam, ka šogad budžets samazināsies par 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajā gadā izaugsme pieaugs par 5%," teica Reirs. Savukārt jau 2022. gadā tiek plānots tuvināties Māstrihtas kritērijiem un sasniegt budžeta deficītu 2,8% apmērā no IKP. Reirs arī pieļāva, ka nākamajos divos gados varētu stabilizēties inflācijas pieaugums, sasniedzot 2%.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") savukārt preses konferencē pastāstīja, ka, sākot ar 2020. gadu, tiks īstenota ģimenes atbalsta reforma. Valdības pieņemtajā 2021. gada budžeta ietvarā paredzēts sociālā nodokļa samazinājums par 1% un neapliekamā minimuma sliekšņa paaugstināšana. Tāpat paredzēts, ka līdz 2021. gada martam plānots pieņemt normatīvos aktus par papildu atbalstu ģimenēm un bērniem, kas būtu atbilstoši Demogrāfisko lietu centra priekšlikumiem par ģimenes valsts pabalsta reformu.

Finanšu ministrs Reirs uzsvēra, ka ģimenes atbalsta reforma prasa daudzas izmaiņas normatīvajos aktos, turklāt jāpielāgo informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, kas līdz nākamajam gadam nebūtu izdarāms. 2022. gadā paredzēts ģimenes valsts pabalstu par vienu apgādībā esošu bērnu līdz 20 gadu vecumam noteikt 25 eiro, par diviem bērniem – 100 eiro, par trim bērniem – 225 eiro mēnesī, bet par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par katru bērnu. Paredzēts paplašināt valsts atbalstu studijām Latvijas augstskolās jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm.

"Minimālā alga no 1. janvāra būs 500 eiro. Mēs paredzam mediķu algu paaugstinājumam novirzīt 183 miljonus eiro, kas būs atbilstoši Saeimā pieņemtajam likumam. Pedagogu algu pieaugumam būs nedaudz vairāk nekā 40 miljoni eiro. Ievērojot Satversmes tiesas lēmumus par garantēto minimālo ienākumu, lēmām to palielināt no 64 līdz 109 eiro. Līdzīgi mēs paredzam gandrīz 9 miljonus eiro, lai sabiedriskie mediji varētu iziet no reklāmas tirgus. Sākot no 2022. gada, gaidāma diezgan būtiska ģimenes pabalsta reforma. Neapliekamā minimuma piemērošanas augstāko slieksni cels no 1200 līdz 1800 eiro. Šis ir solis pretī mūsu uzņēmējiem, lai ekonomiku padarītu konkurētspējīgāku, īpaši ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu," stāstīja Kariņš.

Ministri arī atbalstījuši Ekonomikas ministrijas rosinājumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanu rēķinos par elektroenerģiju par 23%.

Tas iespējams, novirzot "Latvenergo” dividendes OIK mazināšanai no 22,68 līdz 17,51 eiro par megavatstundu.

Valsts nākamā gada budžetā paredzētas vairākas lietas:

  • No nākamā gada janvāra minimālā alga Latvijā, kā tas jau paredzēts iepriekš, būs 500 eiro.
  • 183 miljoni eiro plānoti mediķu algu palielināšanai atbilstoši Saeimā apstiprinātajam kāpumam.
  • Vairāk nekā 40 miljoni eiro paredzēti pedagogu, kā arī augstskolu mācībspēku algu celšanai.
  • Garantētais minimālais ienākums tiks palielināts no pašreizējiem 64 eiro līdz 109 eiro.
  • Nepilni 9 miljoni eiro paredzēti sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.
  • No 1. janvāra sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmi samazinās par vienu  procentpunktu.
  • No 1. jūlija ieviesīs obligātu minimālo sociālo iemaksu; turpināsies darbs pie detaļām.
  • No 2022. gada plānots ieviest reformēto un palielināto ģimenes valsts pabalstu.
  • Diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas augstāko slieksni cels no 1200 līdz 1800 eiro.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti