ĪSUMĀ:
- Mūzikas, mākslas un citu profesionālo jomu skolotāji nav saņēmuši piemaksas par attālināto darbu Covid-19 krīzē.
- KM šim mērķim naudas nav, lūdz IZM iesaisti.
- KM un IZM darba grupa izstrādā kritērijus un priekšlikumus piemaksu noteikšanai profesionālās ievirzes kultūrizglītības skolu pedagogiem.
- Pēc KM aplēsēm profesionālās izglītības skolotājiem kompensācijām par pagājušo gadu nepieciešami 140 tūkstoši eiro.
Laikā, kad par skolēnu un skolotāju ikdienu ir kļuvis attālinātais mācību process, sabiedrībā neizpratni raisījusi Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nespēja nodrošināt vienlīdzīgu pieeju pedagogu piemaksām par attālināto darbu. Kamēr vispārizglītojošo skolu pedagogi piemaksas saņem, tās joprojām nav sagaidījuši mūzikas, mākslas un citu profesionālo jomu skolotāji pašvaldību un privātajās kultūrizglītības skolās.
Dundagas Mākslas un mūzikas skolas direktore Dace Čodera pastāstīja: “Līdz 5. janvārim sajūta valstī bija tāda, ka eksistē vispārizglītojošā izglītība, interešu izglītība, pirmsskolas, profesionālā izglītība, bet mūsu 160 skolas netiek pieminētas. Sajūta, ka esam aizmirsti vai tiekam ignorēti.
Tas nav godīgi pret pedagogiem, kas strādā šajā izglītības pakāpē gan mākslā, gan mūzikā, gan dejā.”
Pārsvarā mūzikas, mākslas un citu profesionālās ievirzes pedagogu algas sedz Kultūras ministrija, un tās kompetencē būtu arī jautājums par piemaksām. Taču Kultūras ministrijai šim mērķim naudas nav, tāpēc tā, apelējot pie vienlīdzības principa, lūdz Izglītības un zinātnes ministrijas iesaisti.
“Izglītības ministrija pauž kategorisku nostāju, ka šī izglītība ir brīvprātīgi iegūstama līdztekus pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpei un no tā izriet, ka nekāds papildu finansējums nav piešķirams,” informēja Dace Čodera.
Lai rastu risinājumu, ir izveidota Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju darba grupa, kas sākusi izstrādāt kritērijus un priekšlikumus piemaksu noteikšanai profesionālās ievirzes kultūrizglītības skolu pedagogiem. Ar tiem darba grupa vērsīsies Ministru kabinetā un aicinās piešķirt naudu no budžeta programmas ”Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Bērziņa, vaicāta par darba grupā nolemto, informēja: “Pēc sarunām ar Finanšu ministriju šī brīža virzība varētu būt – līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem lūgt tiem, kuri Covid-19 pandēmijas apstākļos strādā klātienē. Tas ir, vienreizējas piemaksas piešķiršana pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem nav iespējas ikdienā strādāt attālināti, un šobrīd darbs tiek veikts klātienē – paaugstinātos riska apstākļos.”
Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvis un darba grupas loceklis Andis Groza skaidroja, ka tas ir tikai pirmais solis, jo finansējums pieprasāms divos etapos, ņemot vērā sniegtos priekšlikumus un šajā izglītības procesā iesaistīto pedagogu skaitu:
“Vispirms jāparūpējas par tiem pedagogiem, kas šobrīd strādā frontes pirmajās līnijās – par vienreizējas piemaksas piešķiršanu pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem.
Pēc tam arī pārējiem pedagogiem, tajā skaitā arī profesionālās ievirzes pedagogiem, kas šobrīd strādā attālināti.”
Kopumā profesionālajā kultūrizglītības jomā šobrīd attālināti strādā 2800 pedagogu. Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm profesionālās izglītības skolotājiem kompensācijām tikai par pagājušo gadu nepieciešami 140 tūkstoši eiro. Kad gaidāmās piemaksas sasniegs adresātus un kādas tās būs, šobrīd prognozēt ir pāragri.
KONTEKSTS:
Lai novērtētu pedagogu ieguldījumu un kompensētu darba specifiku attālinātā mācību procesa nodrošināšanā, Izglītības un zinātnes ministrija no sava budžeta pārdalīja 1,1 miljonu eiro pedagogu piemaksām. Piemaksas tika paredzētas vispārējās izglītības iestāžu 7.–12. klašu pedagogiem, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu pedagogiem, kā arī 1.–6. klašu pedagogiem, kuri 2020./2021. mācību gadā īsteno attālināto mācību procesu.
